sākumlapajūsu jautājumslapas karte Ru En
AA  
SUSTENTO > Masu medijiem Drukāt
Masu medijiem
Vienkārši labs cilvēks – Aivars Brīze
Tie ir vārdi, kurus par Aivaru Brīzi pēdējo dienu laikā dzirdam bieži. Tie ir arī vārdi, kuriem ik pa reizei ir grūti atrast piepildījumu – to pavisam praktisko – kā punktu uz i, kā pierādījumu, ka tā patiešām arī bijis.
Savā darbā strādāju cieši kopā ar organizācijām, kas pārstāv cilvēkus ar invaliditāti, un šajās dienās šķiet piepeši esmu iepazinusies ar Aivaru Brīzi pavisam tuvu – tik tuvu, ka šķiet tas arī ir jāpastāsta – Aivars ne tikai mūziķis, Latvijas rokmūzikas pamatlicējs, bet neparasts cilvēks – vienkārši labs…
Kad Sociālās Integrācijas valsts aģentūrā jeb vienkāršāk – skolā, kur savu dzīves profesiju apgūst jaunieši ar invaliditāti, pēc vairākkārtīgiem mēģinājumiem kārtējo reizi bija izgāzusies ideja iesaistīt jauniešus saprātīgā un lietderīgā laika pavadīšanā, savu vokālo ansambli „Spārni” izveidoja Aivars Brīze. Tā bija vieta, kur tikās visi – esošie audzēkņi, absolventu un skolas pasniedzēji – viņus vienoja prieks par dziedāšanu un spēju sniegt prieku citiem. Tieši Aivars Brīze kā vadītājs spēja saturēt jauniešus kopā, organizēt koncertus un vieskoncertus, bet galvenais – spēja pierādīt, ka invaliditāte nav šķērslis patiesi profesionālai darbībai, kas bija tik ļoti svarīgi tieši šiem jauniešiem. Brīze bija pārliecināts, ka ansambļa Spārni palīdzēs viņiem lidot tālāk un drošāk.
Bijušais Brīzes kolēģis atceras – „Viņš ne reizi nekaunējās atzīt, ka strādā mūsu aģentūrā – ar jauniešiem, kuriem ir invaliditāte. Drīzāk viņš bija lepns ar to un patiesi pārdzīvoja katru neveiksmi un ierobežojumus, kas ļautu tālāk attīstīt ansambļa darbību. Brīzem bija ļoti svarīgi gan tas, kā jutās katrs ansambļa dalībnieks, gan kolektīvs kopumā. Varēju tikai pabrīnīties – kā viņš spēja pirms koncerta atrast pareizo vārdu katram dziedātājam – reizēm uzmundrinošu vai mīļu, citreiz gluži skarbu – bet vienmēr tieši tādu, kas liek sapurināties un dziedāt – arī iet tālāk.”
Mākslas zinātniece un līdzās tam arī biedrības „Es redzu” valdes locekle Aivija Bārda, cilvēks, kas jau daudzus gadus pazīst Aivaru, atzīst – „Par Brīzi mūziķi runā un runās daudz, būs viedokļi un dažādas atziņas. Taču vispirms mēs visi esam cilvēki un tikai tad mūziķi, politiķi un arhitekti. Un primāri tiksim svērti tieši pēc šīm kvalitātēm”.
Es arī skumstu pēc šī labestīgā cilvēka. Tieši kā cilvēks viņš ir/bija? ļoti iedvesmojošs un sabiedrībai šodien patiess zaudējums. Cilvēks, kurš nebaidījās paust neērtus viedokļus publiski - ar savu īpašo pirmatnējo taisnīguma izjūtu. Un ne tikai. Es daudz domāju par viņa kā cilvēka pēdējo gadu kompromisiem ar varu, dzīves noteikumiem Latvijas sabiedrībā. Aizvien atklāts ir jautājums, vai vajag brīvos vanagus ģērbt smokingos un likt viņiem dziedāt sabiedrības ieskābušā krējuma ballītēs. Aivars bija fantastisks darbojoties ar neredzīgiem bērniem. Kopīgi šajā vasarā tika uzvests mūzikls – „Mazais princis”, kur viņš ne tikai nodziedāja savu lomu, bet arī saturēja visus kopā. Brīze tiešām bija/ir! brīnišķīgs cilvēks.”
Žēl, ka jāaiziet cilvēkam un jāpaiet laikam, lai lietas saskatītu skaidrāk. Bet iespējams – kopskatam ir vajadzīgs zināms atstatums. 
Gunta Anča, Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO valdes priekšsēdētāja  
    Ir īstenots turpat gada garumā tāds projekts, kura ieguvums ir visaktīvāko Latvijas NVO (invaliditātes jomas) kontaktinformācijas pārskats un elektroniskā Līdzdalības ābece. Tās ir pieejamas ikvienam www.sustento.lv apmeklētājam, tomēr, lai saņemtu kontaktinformāciju, iepriekš jāsazinās ar SUSTENTO sekretariātu.
 
Abi ieguvumi atbilst ESF projektu publicitātes kontekstā pazīstamajam teikumam – „tie ir veidoti ar Eiropas Savienības Eiropas Sociālā fonda finansiālu atbalstu. Par tās saturu atbild Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija SUSTENTO”.
       Ar izveidoto NVO kontaktsarakstu patiesi lepojamies tāpēc, ka tas ir kā aizkars visa projekta laikā paveiktajam.
Tika meklētas un atrastas, un uzrunātas biedrības stipri pāri simtam, lai noorganizētu tikšanos ar tām. Ar atsaucīgāko 76 NVO pārstāvjiem komunicējām klātienē visos Latvijas reģionos un arī Rīgā. Mūsu vairāk kā 10 rīkoto semināru laikā, kur diskutējām par cilvēku ar invaliditāti un prognozējamu invaliditāti organizāciju līdzdalības iespējām politikas plānošanā un ieviešanā, tika iegūts visvērtīgākais – savstarpēja uzticība un „droša pleca” sajūta.
       Kaut arī projekts „Reģionālo cilvēku ar invaliditāti un prognozējamu invaliditāti organizāciju līdzdalības resursu stiprināšana politikas plānošanā un ieviešanā” ir beidzies, iesāktais darbs turpinās.
Mūsu sadarbības organizācijām piepulcējušās 5 no jaunatrastajām biedrībām, un divas ir iesniegušas pieteikumu, lai tiktu vēl uzņemtas. Ik nedēļu sazināmies ar biedrībām no Latvijas reģioniem, lai izsūtītu jaunumus, lai vienotos par kopīgi veicamo vai lai vienkārši saveicinātos un novēlētu veiksmīgu darba dienu.
      Esam ieinteresēti sekot līdzi, lai šobrīd apkopotā kontaktinformācija būtu precīza un aktuāla, jo tā ir operatīva saziņa starp mūsu NVO un tā ir lielisks resurss jaunu attiecību veidošanā ar citiem partneriem. Atceroties to, cik lielākoties neefektīvas un mazticamas Latvijas internetvidē ir pieejamās dažādo NVO kontaktziņas, esam gandarīti par padarīto. Izveidot šādu pārskatu nebija viens no projekta uzdevumiem, tomēr tā bija patiesa vajadzība pēc uzticamiem jauniem partneriem un visefektīvākā sazināšanās veida ar viņiem.
      SUSTENTO vairāk kā10 gadu ilgajā pieredzē esam sapratuši, ka cilvēku ar invaliditāti un prognozējamu invaliditāti situācija Rīgā dažbrīd pat radikāli atšķiras no situācijas Latvijas lauku rajonos. Lai gan mūsu apvienībā ir iekļāvušās organizācijas no dažādiem novadiem, tomēr vēl aizvien dažādu ministriju (Veselības, Labklājības, Izglītības u.c.) darba grupās jūtam tādas informācijas trūkumu, kas ļautu pārstāvēt visas Latvijas cilvēku ar invaliditāti intereses, skaidri saredzot kopīgo un atšķirīgo, piemēram, Kurzemē un Latgalē.
Niecīgais valsts atbalsts cilvēku ar invaliditāti un prognozējamu invaliditāti organizācijām liedz tām iespēju pilnvērtīgi attīstīties un uzkrāt spēkus savu biedru interešu pārstāvniecības darbam. Šīm organizācijām ir vajadzīgas zināšanas un praktiskās iemaņas par iespējām ietekmēt valdības pieņemtos lēmumus, par procedūru, kas nepieciešama tā veikšanai, par veidiem, kā labāk un precīzāk izteikt savas domas unapkopot savu biedru viedokļus.
Nezināšana, nedrošība, informācijas trūkums bieži vien ir iemesls, kāpēc tās nespēj pilnvērtīgi pārstāvēt tieši savu biedru intereses, sniedzot to specifisko informāciju par situāciju, kas veidojas attiecīgajā sociāli ekonomiskajā reģionā.
    Otrs mūsu ieguvums ilgtermiņam ir Elektroniskajā līdzdalības ābece.
Tā tapa 2013. gadā vienlaikus ar SUSTENTO rīkotajiem semināriem šī paša projekta ietvaros. Ābecē interaktīvā veidā ir iekļauta informācija par mūsu organizāciju līdzdalības iespējām valstisku lēmumu pieņemšanas procesos. Tā palīdz ātri un ērti atjaunot atmiņā apgūto informāciju tām biedrībām, kuru pārstāvji jau apguva mācību kursu projekta īstenošanas laikā. Tā nodrošina iespēju aplicēt informāciju tiem NVO biedriem, kas nevarēja piedalīties izglītojošajos semināros, tomēr ir ieinteresēti līdzdalības procesā. Šī ābece ļauj apgūt pamatprasmes un zināšanas arī tām biedrībām (un arī indivīdiem), kam nebija iespējas piedalīties šajā projektā klātienē.
 
Latvija Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO rīcībā ir pašu radīti instrumenti, kas vienmēr būs pa rokai ikvienam interneta lietotājam.
 
Atliek atvērt www.sustento.lv un sameklēt sadaļu: LĪDZDALĪBAS ĀBECE. Tajā ir iespējams iepazīties ar jebkuru no politisko lēmumu pieņemšanas posmiem, kā arī uzzināt, kā organizācijai tajos piedalīties. Soli pa solim, uzklikšķinot uz secīgo vai konkrēti izvēlēto pieturas punktu, vadoties pēc interaktīvās shēmas, ir iespējams nonākt sadaļā, kur paskaidrots, kā notiek konkrētais administratīvais process un kas jādara, lai aktīvi tajā iesaistītos.
Pie vajadzīgās informācijas loga ir iespējams nonākt, ja lasa izvēlni, kas atveras zem sadaļas „Līdzdalības ābece”. Visas ābeces saturā norādītās vebsaites ir aktīvas. Tas nozīmē, ka lasīšanas laikā ir iespējams vienlaikus nokļūt konkrētās ministrijas vai tās institūcijas mājas lapas norādītajā sadaļā vai apakšnodaļā. Tas arī nozīmē, ka netiek pazaudēta atvērtā www.sustento.lv lapa, kurā varat atgriezties, lai turpinātu iepazīties ar ābeces norādēm.
LĪDZDALĪBAS ĀBECE ir vajadzīgais ceļvedis turpmākajai biedrību izaugsmei gan sapratnes veidošanā, gan aktīvi iesaistoties mūsu valdības politisko lēmumu pieņemšanas procesā. Savukārt ikdienas saziņai, kopīgus darbus darot, palīdzēs turpat mājas lapā ievietotais kontaktadrešu pārskats sadaļā: SUSTENTO atvērts sadarbībai ar Latvijas reģionu NVO.
 
Esam gandarīti par paveikto un atvērti sadarbībai ar tiem, kam rūp invaliditātes politikas īstenošana mūsu valstī.
Laimdota Svikliņa
 

     “92,07% no projekta „Reģionālo cilvēku ar invaliditāti un prognozējamu invaliditāti organizāciju līdzdalības resursu stiprināšana politikas plānošanā un ieviešanā” finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.”
Rīgā, 2013.gada 17.septembrī                                              Informācija plašsaziņas līdzekļiem
                           
LCĪVSO SUSTENTO mājas lapā – elektroniskā līdzdalības ābece!
 
     Līdzdalības ābece ir pieejama katram, kas vēlas saprast, kādas iespējas ir ikvienam cilvēkam piedalīties valstiskajos lēmumpieņemšanas procesos. Tā ir interaktīva pieturu shēma, kur, uzklikšķinot uz jebkuru ikonu, var atrast un iepazīties ar visefektīvāko politisko ietekmes instrumentu.
  
     Ābece tapa šajā – 2013. – gadā vienlaikus ar SUSTENTO rīkotajiem semināriem visā Latvijā, uz kuriem tika meklētas un aicinātas biedrības, kas apvieno cilvēkus ar īpašajām vajadzībām. Šādi izvērstu darbu sekmēja tas, ka tika īstenots ES Sociālo fondu finansētais projekts „Reģionālo cilvēku ar invaliditāti un prognozējamu invaliditāti organizāciju līdzdalības resursu stiprināšana politikas plānošanā un ieviešanā”.
Elektroniskajā līdzdalības ābecē interaktīvā veidā ir iekļauta informācija par biedrību līdzdalības iespējām valstisku lēmumu pieņemšanas procesos. Tā palīdz ātri un ērti atjaunot atmiņā apgūto informāciju tām 76 organizācijām, kuru pārstāvji jau apguva mācību kursu projekta īstenošanas laikā. Tā nodrošina iespēju aplicēt informāciju tiem organizācijas biedriem, kas nevarēja piedalīties izglītojošajos semināros, tomēr ir ieinteresēti līdzdalības procesā. Šī ābece ļauj apgūt pamatprasmes un zināšanas arī tām biedrībām (un arī indivīdiem), kam nebija iespējas piedalīties šajā projektā klātienē.
Latvija Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO rīcībā ir pašu radīts instruments, kas vienmēr būs pa rokai ikvienam, kurš vēlēsies ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesus mūsu valdībā.
Atliek atvērt www.sustento.lv un sameklēt sadaļu: LĪDZDALĪBAS ĀBECE. Tajā ir iespējams iepazīties ar jebkuru no politisko lēmumu pieņemšanas posmiem, kā arī uzzināt, kā organizācijai tajos piedalīties. Soli pa solim, uzklikšķinot uz secīgo vai konkrēti izvēlēto pieturas punktu, vadoties pēc interaktīvās shēmas, ir iespējams nonākt sadaļā, kur paskaidrots, kā notiek konkrētais administratīvais process un kas jādara, lai aktīvi tajā iesaistītos.
Pie vajadzīgās informācijas loga ir iespējams nonākt, ja lasa izvēlni, kas atveras zem sadaļas „Līdzdalības ābece”. Visas ābeces saturā norādītās vebsaites ir aktīvas. Tas nozīmē, ka lasīšanas laikā ir iespējams vienlaikus nokļūt konkrētās ministrijas vai tās institūcijas mājas lapas norādītajā sadaļā vai apakšnodaļā. Tas arī nozīmē, ka netiek pazaudēta atvērtā www.sustento.lv lapa, kurā varat atgriezties, lai turpinātu iepazīties ar ābeces norādēm.
Rezultatīvākam darbam, piemēram, kā palīgs tiek piedāvāts „Jūsu līdzdalības nedēļas plānotājs/kalendārs” – sadaļā POLITIKAS DOKUMENTA TIESĪBU AKTA PROJEKTA IZSTRĀDE.
     Arī ar invaliditātes, esošas vai prognozējamas, radītajām problēmām saistītās nevalstiskās organizācijas parasti ir izveidojušās vietējā līmeni ar skaidru mērķi –sniegt atbalstu un palīdzību tuvākajā apkārtnē dzīvojošajiem cilvēkiem īpašo vajadzību radītās nespējas dēļ. Esam redzējuši un dzirdējuši, biedrības šo darbu veic patiešām lieliski. Saprotams ir arī tas, ka organizācijas pamatā strādā individuālā līmenī, un tāpēc ne vienmēr izprot, ka katra viena cilvēka problēma ir atrisināma, izmainot situāciju kopumā – piemēram, izdarot izmaiņas MK noteikumos.
Mūsu NVO lielākoties neizprot valsts un pašvaldības darbības pamatprincipus, jo nezina, kam izteikt savu sāpi, lai tā tiktu ne tikai uzklausīta, bet arī risināta.
Projekta īstenošanas laikā pārliecinājāmies, ka organizācijas vēlas panākt līdzvērtīgu partnerību sadarbībā ar vietējām pašvaldībām un ir atvērtas savstarpējai sadarbībai, lai kopā ietekmētu politiskos procesus invaliditātes jomā.
SUSTENTO izveidotā LĪDZDALĪBAS ĀBECE ir vajadzīgais ceļvedis turpmākajai biedrību izaugsmei gan sapratnes veidošanā, gan aktīvi iesaistoties mūsu valdības politisko lēmumu pieņemšanas procesā.
 
Šī elektroniskā LĪDZDALĪBAS ĀBECE ir veidota ar Eiropas Savienības Eiropas Sociālā fonda finansiālu atbalstu. Par tās saturu atbild Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija SUSTENTO.
“92,07% no projekta „Reģionālo cilvēku ar invaliditāti un prognozējamu invaliditāti organizāciju līdzdalības resursu stiprināšana politikas plānošanā un ieviešanā” finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.”
 
   
                                                     
 
 

Pēc veiktajām projekta aktivitātēm jau no pagājuša gada nogales notika 8 semināri, lai klātienē tiktos ar Latgales, Vidzemes, Zemgales un Kurzemes NVO, kas apvieno cilvēkus ar invaliditāti un hroniskām saslimšanām (draudošo invaliditāti). Bez 5 SUSTENTO dalīborganizācijām, kas arī atsaucās piedalīties šajos izglītojošajos izbraukuma semināros, esam klātienē iepazinušies ar 70 NVO, ar kurām, pateicoties šī projekta realizācijai, ikdienā notiek ne tikai elektroniskā saziņa, bet arī sadarbība konkrētos invaliditātes politikas jautājumos. Šobrīd vēl tiek rediģēta kopējā kontaktinformācija, kas drīzumā būs pieejama mūsu mājas lapas sadaļā: SUSTENTO atvērts sadarbībai ar Latvijas reģionu NVO.

Sadarbība projekta ietvaros turpinās ar visām NVO, tomēr pēc speciālās 3 dienu mācību vizītes maijā Rīgā, kur plānotajām jauniepazītajām 8 NVO (pa 2 no katra reģiona) pievienojās vēl 2, varam runāt par stabiliem partneriem SUSTENTO darbībā: Rojas Invalīdu biedrība,  Sabiles biedrība "Skola visiem", Liepājas Diakonijas centrs no Kurzemes; Ludzas Invalīdu biedrība, Viļānu Bērnu un jauniešu invalīdu biedrība "Saulstariņi", Krāslavas Invalīdu biedrība "Stariņš no Latgales"; biedrība ģimenēm ar īpašo vajadzību Bērniem un jauniešiem "Vecāki kopā", ATBALSTS cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, Valmieras Invalīdu biedrība "Atspēriens" no Vidzemes un "Bērnu un jauniešu rotaļu un attīstības centrs ORANŽAIS STARS", Invalīdu sporta un rehabilitācijas klubs "Cerība" no Zemgales. 

Šo biedrību pārstāvji 3 dienu laikā tikās ar vadošajiem speciālistiem no Nodarbinātības Valsts aģentūras, Labklājības un Veselības ministrijas, ar Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāju Aiju Barču. Mācījās labo praksi, dodoties vizītē pie LSA "Aspazija"un satikās ar SUSTENTO dalīborganizācijām tās pilnsapulces laikā. Piedalījās ne vien VM darba grupā, bet arī semināros, kur pilnevidoja savas zināšanas pašvaldību politikas jomā. Ar studijvizītes dalībniekiem tikās un strādāja visi SUSTENTO projektu vadītāji, tomēr visvairāk viņi ieguva, klausoties mūsu politikas koordinatores I.Neimanes lekcijas par līdzdalību būtisku lēmumu pieņemšanas procesā, kā arī diskutējot par NVO lomu invaliditātes politikas plānošanā un ieviešanā Latvijā. 

Īpašs prieks, ka 3 no jauniepazītajām NVO: Liepājas Diakonijas centrs, "Es redzu" un Latvijas Cistiskās fibriozes biedrība jau ir kļuvušas par SUSTENTO dalīborganizācijām un šobrī vēl 4 biedrības ir uzrakstījušas iesniegumu, lai mums pievienotos.  

Tomēr ieguvēji būsim mēs visi, kas darbojamies, lai uzlabotu cilvēku ar īpašajām vajadzībām situāciju Latvijā, jo šī projekta rezultātā ir tapusi elektroniskā līdzdalības ābece. Šis instruments veidots kā rokasgrāmata tiem, kas aktīvi strādā, kā arī drošs pamats tiem, kas tikai mācās uzdrīkstēties būt līdzvērtīgi partneri valsts un pasvaldības institūcijām. Ābece jau tika prezentēta studijvizītes laikā, vēl pāris tehniski uzlabojumi, un tā būs pieejama elektroniskā formātā visiem!


92,07% no Projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.”

Cilvēkiem ar I un II grupas invaliditāti patiešām ir tiesības braukt Rīgas mikroautobusos bez maksas

 

   Ir pagājis mazliet par gadu lielāks laiks, kad „Rīgas satiksme” cilvēkiem ar I un II grupas invaliditāti nodrošina braukšanu bez maksas pilsētas mikroautobusos („Rīgas satiksmes” mikroautobusu numuri sākas ar 200). Diemžēl daži mikroautobusu vadītāji to interpretē pēc saviem ieskatiem, vienlaikus atļaujoties izgāzt savas negācijas par cilvēkiem ar invaliditāti.

 

Uzklausot kārtējo aizvainojuma pilno stāstu par to, ka šī sabiedriskā transporta līdzekļa vadītājs atteicis bez maksas vest cilvēku ar I grupas invaliditāti, LCĪVSO SUSTENTO pārstāvji sazinājās ar „Rīgas satiksmi” un noskaidroja, ka Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.129 ir joprojām spēkā. Personas, kurām noteikta I vai II invaliditātes grupa, kā arī personas līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti un persona, kas pavada personu, kurai noteikta I invaliditātes grupa vai personu līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, mikroautobusus var izmantot bez maksas. Ir jāuzrāda vadītājam derīga invaliditāti apliecinoša apliecība, uz kā pamata tiek izsniegta nulles biļete.

 

Ja vadītājs šādā gadījumā pieprasa samaksu vai atsaka mikroautobusa pakalpojumu, cilvēkam ir tiesības par to ziņot RP SIA "Rīgas satiksme": info@rigassatiksme.lv  vai zvanīt 67104800, nosaucot maršruta mikroautobusa numuru un, ja paspējis iegaumēt, valsts reģistrācijas zīmes numuru.

 

    Izrādās, ka nav pamata izraidīt šādu pasažieri no mikroautobusa. Ka nav pamatojuma arī atrunām: „Man jau ir 2 tādi, un limits ir izsmelts” un ka asistentam būtu jāpērk biļete. Tomēr ir pamats bažīties par Rīgas dažu sabiedriskā transporta vadītāju attieksmi pret cilvēkiem, kas uz brīdi vai regulāri ir pasažieri. Pieplusojot vēl klāt tos mikroautobusu vadītājus, kas izmanto iespēju pazemot pasažieri ar invaliditāti, rodas sajūta, ka klibo visa pasažieru apkalpošanas kultūra kopumā.

 

Neizvēršoties vairāk par šo tēmu un neveicinot publisko apspriešanu, šī informācija ir apkopota un publicēta, lai iedrošinātu cilvēkus ar invaliditāti zināt savas tiesības un izmantot iespēju, kas no sabiedriskā pakalpojuma sniedzēja puses apliecina izpratni un pretimnākšanu citādi joprojām nevienlīdzīgajā sabiedriskā transporta pieejamībā.

 

Informāciju apkopoja LCĪVSO SUSTENTO sabiedrisko attiecību koordinatore Laimdota Svikliņa

 

Laimdota Svikliņa,
LCĪVSO SUSTENTO
sabiedrisko attiecību koordinatore,
projektu vadītāja,
darba tālrunis: 67802545;
mobilais tālrunis: 29133013;
e-adrese:
laimdota.sviklina@sustento.lv

SUSTENTO aktivitātes pieejama tūrisma attīstībā

 

Ar š.g. maiju LCĪVSO SUSTENTO pievienojās Eiropas Tūristu gidu asociācijas un partneru grupas: 9 tūrisma un invaliditātes jomas organizācijas, jaunai izglītojošai iniciatīvai „T-gids” (T-GuIDE). Kopā ar partneriem no Polijas, Austrijas, Lielbritānijas, Francijas, Spānijas, Itālijas un Beļģijas tiek veidots „T-gids” mācību kurss.

 

Šīs programmas mērķis ir nodrošināt nepieciešamās prasmes un zināšanas oficiālajiem tūrisma gidiem, lai cilvēki ar intelektuālās attīstības traucējumiem vai mācīšanās grūtībām gūtu labāku sapratni no gida stāstītā un pilnvērtīgāk izjustu Eiropas kultūras un vēsturiskās vietas.

 „Latvijas cilvēki ar invaliditāti, kas dzīvojuši un auguši valstī, kura ilgus gadus veidojusies Padomu Savienības sastāvā, vēl ne tik sen pat sapņot nevarēja par iespējām ceļot. Viņu ikdiena pamatā bija – dzīvot mājās un – labākajā gadījumā – strādāt, lai nopelnītu sev kādus iztikas līdzekļus. Atpūta un kur nu vēl tūrisms – šiem cilvēkiem nebija paredzēts. Tagad viss ir mainījies – pavērušās milzu iespējas ceļot ikvienam, tomēr vēl aizvien mūsu valstij trūkst zināšanu, lai piedāvātu vienlīdzīgas tūrisma iespējas cilvēkiem ar visa veida invaliditāti..”, SUSTENTO valdes priekšsēdētāja Gunta Anča.

Pamatojoties uz savām starptautiskajām iespējām, SUSTENTO pakāpeniski veicina Latvijā tos procesus, kas saistās ar tūrisma pieejamību. No vienas puses tiek iedrošināti cilvēki ar īpašajām vajadzībām doties izzināt tuvāko un tālāko pasauli kopā ar draugiem, tuviniekiem vai ceļotāju grupām. ES invaliditātes politikas ietekmē daudzviet ir izveidoti visiem tūristiem vienādi draudzīgi galamērķi un veidi, kā turp nokļūt. No otras – ar vairāku sociālo fondu atbalstu, kā arī ar privāto iniciatīvu tiek iepazīstināti Latvijas uzņēmēji, augstskolu mācību spēki un citi interesenti ar universālā dizaina pamatprincipiem. Bet ikdienā NVO, kas apvieno cilvēkus ar īpašajām vajadzībām, vides pieejamības pieredze palīdz uzņemt gan draugus no tāluma, gan reprezentablos ārzemju viesus, parādot to Latviju, kas ir atvērta ikvienam cilvēkam. Diemžēl tā ir neliela daļa no tā, ko ar šo piedāvājumu saprot mūsu valsts un arī viena daļa no privātajiem tūrisma pakalpojumu sniedzējiem. Pavisam nedaudz no tā, ko var apmeklēt un redzēt cilvēki, kuriem nav nekādu fizisko ierobežojumu. Iespējams, ka SUSTENTO un Valsts Tūrisma aģentūras sadarbība, kas arī iesākta šajā gadā – apzināt un izvērtēt Latvijas izcilākos tūristu galamērķus un to pieejamību – krasi mazinās izpratnes un attieksmes barjeras valstī kopumā. Taču fiziskā pieejamība nebūt nav vienīgā risināmā problēma.

SUSTENTO valdes priekšsēdētāja G.Anča uzsver, ka daudz jau esam runājuši par pieejamību saistībā ar cilvēkiem riteņkrēslos, ar cilvēkiem, kuriem ir pārvietošanās grūtības, kā arī ar neredzīgajiem un nedzirdīgajiem cilvēkiem, taču praktiski nemaz nav skarta tēma par īpašajām pieejamības problēmām cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem. Tāpēc SUSTENTO ir patiesi priecīgi iesaistīties jaunā starptautiskā projektā “Tūrisma gidi cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem vai mācīšanās grūtībām”. Ļoti ceram, ka kopīgi ar partneriem no dažādām ES valstīm spēsim atrast jaunus un interesantus risinājumus tieši šai cilvēku grupai – padarot viņu ceļojumus aizraujošus un viegli saprotamus.

Aicinājums Kurzemes biedrībām, kas zina invaliditātes radītās problēmas, tikties ar SUSTENTO! 
    Š.g. 26.aprīlī ar vienas dienas semināru Talsos būs Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO projektu vadības grupa un satiksies klātienē ar biedrībām, kas apvieno Kurzemes puses iedzīvotājus, lai mazinātu invaliditātes vai hronisko slimību radītās barjeras.
Šajā laikā mērķtiecīgi tika un joprojām tiek meklētas biedrības visā Latvijā, lai ar tām pārrunātu, kā tām veicas savā pašvaldībā, kādas ir problēmas un kāda ir labā prakse, unkā tām veicas ar invaliditātes jomā izšķirīgu valsts vai pašvaldību lēmumu sapratni, ietekmi un to izpildi. Vienlaikus stāstām par SUSTENTO, ko darām ikdienā un kāpēc mums ir vajadzīgs atbalsts no savējiem. Kā, raksturojot NVO politiku valstī, saka organizācijas valdes priekšsēdētāja Gunta Anča: „Mēs esam tik stipri, cik stiprs ir ķēdes vājākais posms.”
SUSTENTO jau ir tikusies ar biedrībām no Latgales, Vidzemes, Zemgales un Lejaskurzemes. Pētot katru Latvijas reģionu, notikuši 7 semināri, kur beidzamais – astotais - notiks Talsos.
Lai atrastu mūs interesējošās biedrības, tika uzrunātas vietējās pašvaldības un pārbaudīta internetā atrodamā informācija. Pa šo laiku esam sameklējuši turpat 100 biedrību, no kurām kā reālas atsaucās gan mazāk par uzrunātajām. Ar 59 NVO esam tikušies klātienē Daugavpilī, Rēzeknē, Madonā, Valmierā, Rīgā un Liepājā. Ar vismaz desmit ceram iepazīties arī Talsos. Tāpēc vēl līdz š.g. 22.aprīlim turpinās biedrību meklēšana, uzrunāšana un pārrunu plānošana klātienē.
Ļoti priecājāmies, ja, lasot izsūtītos paziņojumus par iepriekšējo semināru vietu un laiku, pieteicās ieinteresētās biedrības pašas. Katrā reizē mums bija šādi jauki pārsteigumi, un ceram arī uz tiem Talsos. Tāpat arī gaidām interesentus, kas nav iesaistījušies NVO, tomēr kuriem rūp līdzdalība invaliditātes politikā gan savā pašvaldībā, gan mūsu valstī.
Vēl ir iespējams pieteikties uz Talsu semināru līdz š.g. 22.aprīlim, sazinoties ar Laimdotu Svikliņu (laimdota.sviklina@sustento.lv; tālrunis: 67802545), jo dienas kārtība un cita kontaktinformācija tiks izsūtīta elektroniski.

Rīgā, 2013.gada 15.aprīlī                                              Informācija plašsaziņas līdzekļiem

Aicinājums Kurzemes biedrībām, kas zina invaliditātes radītās problēmas, tikties Talsos ar SUSTENTO! 
 
  Š.g. 26.aprīlī Talsos viesnīcā „Talsi” (Kareivju iela 16) konferenču zālē būs Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO projektu vadības grupa, lai satiktos ar biedrībām, kas apvieno Kurzemes puses iedzīvotājus, lai pārrunātu invaliditātes vai hronisko slimību radītās barjeras.

    Aprīļa mēnesī šī gan būs otrā tikšanās ar kurzemniekiem, kuri, no Ventspils un Rīgas puses skatoties, ātrāk var nokļūt Talsos, nekā Liepājā. Tur ar 11 lejaskurzemnieku sabiedriskajām organizācijām jau tikāmies – 12.aprīlī.

LCĪVSO SUSTENTO no pērnā rudens īsteno plaša apjoma rīcības projektu „Reģionālo cilvēku ar invaliditāti un prognozējamu invaliditāti organizāciju līdzdalības resursu stiprināšana politikas plānošanā un ieviešanā”. Šajā laikā mērķtiecīgi tika un joprojām tiek meklētas biedrības visā Latvijā, lai ar tām pārrunātu, kā tām veicas savā pašvaldībā, kādas ir problēmas un kāda ir labā prakse, un kā tām veicas ar invaliditātes jomā izšķirīgu valsts vai pašvaldību lēmumu sapratni, ietekmi un to izpildi. Vienlaikus stāstām par SUSTENTO, ko darām ikdienā un kāpēc mums ir vajadzīgs atbalsts no savējiem. Kā, raksturojot NVO politiku valstī, saka organizācijas valdes priekšsēdētāja Gunta Anča: „Mēs esam tik stipri, cik stiprs ir ķēdes vājākais posms.”

SUSTENTO jau ir tikusies ar biedrībām no Latgales, Vidzemes, Zemgales un Lejaskurzemes. Pētot katru Latvijas reģionu, notikuši 7 semināri, kur beidzamais – astotais - notiks Talsos. Lai atrastu mūs interesējošās biedrības, tika uzrunātas vietējās pašvaldības un pārbaudīta internetā atrodamā informācija. Ir atrastas turpat 100 biedrības, no kurām kā reālas atsaucās gan mazāk par uzrunātajām. Ar 59 NVO esam tikušies klātienē Daugavpilī, Rēzeknē, Madonā, Valmierā, Rīgā un Liepājā. Ar vismaz desmit organizācijām ceram iepazīties arī Talsos.

Ļoti priecājāmies, ja, lasot izsūtītos paziņojumus par iepriekšējo semināru vietu un laiku, pieteicās ieinteresētās biedrības pašas. Katrā reizē mums bija šādi jauki pārsteigumi, un ceram arī uz tiem Talsos. Tāpat arī gaidām interesentus, kas nav iesaistījušies NVO, tomēr kuriem rūp līdzdalība invaliditātes politikā gan savā pašvaldībā, gan mūsu valstī.

Vēl ir iespējams pieteikties uz Talsu semināru līdz š.g. 22.aprīlim, sazinoties ar Laimdotu Svikliņu (laimdota.sviklina@sustento.lv; tālrunis: 67802545), jo dienas kārtība un cita kontaktinformācija tiks izsūtīta elektroniski.


92,07% no Projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.”
    Š.g. 12.aprīlī Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija SUSTENTO būs Liepājā, lai tiktos ar daļu no Kurzemes biedrībām, kas ir atsaukušās uz aicinājumu sanākt kopā, iepazīties un vienoties par turpmāko sadarbību.
LCĪVSO SUSTENTO projektu vadības grupa jau 2012.gada nogalē apmeklēja Latgali, kur klātienē tikās ar 17 vietējām, iepriekš nesatiktām, nevalstiskajām organizācijām, kas apvieno cilvēkus ar invaliditāti un hroniskām saslimšanām.        Šā gada janvārī bijām Vidzemē, kur iepazināmies ar 14 biedrībām, bet februāra mēnesī Rīgā ieradās 17 NVO delegāti no Zemgales reģiona. Tiesa, kopā katrā vietā bijām vairāk, jo priecājāmies redzēt pārstāvjus no desmit 37 SUSTENTO dalīborganizācijām, kas dzīvo un strādā šajos trīs Latvijas reģionos.
Īstenojot mūsu projektu „Reģionālo cilvēku ar invaliditāti un prognozējamu invaliditāti organizāciju līdzdalības resursu stiprināšana politikas plānošanā un ieviešanā”, esam atraduši jau 48 biedrības, kas ir vairāk kā bija iecerēts, un vēl priekšā 2 tikšanās Kurzemes pusē: Liepājā un Talsos, kur patlaban interesi sadarboties ir izrādījušas vairāk kā 20 sabiedriskās organizācijas.
Tā kā Latvijā nav atrodama vienota kontaktinformācija par visām NVO, kas izveidojušās un darbojas konkrētā jomā, un tas patiešām ir pētījuma cienīgs darbs, tad šajā reizē neizmērāms paldies Ziemeļkurzemes NVO atbalsta centra reģionālajai koordinatorei Inesei Siliņai. Paldies par viņas sniegto operatīvo atbalstu biedrību kontaktinformācijas apzināšanā, kā arī viņas ieteiktajām Kurzemes pašvaldību kontaktpersonām ar NVO saistītajos jautājumos. Tāpat prieks par Kurzemes pusē jau izveidoto tīklojumu starp biedrībām, kam rūp cilvēku ar invaliditāti situācija.
Katrā kopā sanākšanā noskaidrojam, kā biedrībām , kas risina šīs speciālās vai invaliditātes pēc ierobežotās vajadzības, klājas? Kāpēc ir vai nav viegli tām sadarboties ar vietējo pašvaldību un kā veicas ar mums izšķirīgu valsts vai pašvaldību lēmumu sapratni, to ietekmi un īstenošanu? SUSTENTO ir vajadzīgs zināt, kas notiek katra Latvijas pusē, un to vislabāk var izdarīt, ja savstarpēji iepazīstas, ja ir sajūta, runājam viena valodā un varam viens uz otru paļauties.
Šie jautājumi un mērķi ir arī 12.aprīļa dienas kārtībā, kad būsim Liepājā viesnīcā „Europa City Amrita” Rīgas ielā 7/9: no plkst.10 līdz 17.00. Par to runāsim arī 26.aprīlī, kad būsim Talsos, kur satiksimies ar tiem kurzemniekiem, kam tuvāka ir šī pilsēta.
 
Vairāk informācijas, sazinoties ar LCĪVSO SUSTENTO sabiedrisko attiecību koordinatori Laimdotu Svikliņu –(laimdota.sviklina@sustento.lv; tālrunis: 67802545)

Cik pieejami tūrisma objekti ir cilvēkiem ar īpašām vajadzībām Latvijā?
 
    Šajā gadā Tūrisma attīstības valsts aģentūra kopīgi ar Eiropas Komisiju ir izsludinājusi projektu konkursu „Eiropas izcilākie tūristu galamērķi” jeb EDEN, kura tēma ir pieejams tūrisms – tūrisms cilvēkiem ar invaliditāti.  Latvijas tūrisma galamērķu pieejamību vērtēs komisija, kurā piedalās LR Ekonomikas ministrijas, Labklājības ministrijas, Vides un reģionālās attīstības ministrijas, Tūrisma attīstības valsts aģentūras un LCĪVSO SUSTENTO pārstāvji.
 
Eiropas Komisijas projektu konkurss „Eiropas izcilākie tūristu galamērķi” (EDEN) ir tūrismu veicinošs gadskārtējs pasākums, kurā pieteikt savu piedāvājumu var katra ES dalībvalsts. 2013.gada tēma ir pieejams tūrisms jeb tūrisms cilvēkiem ar invaliditāti.
Latvijas Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) gada sākumā aicināja ikvienu mūsu pašvaldību atsaukties līdz š.g. 22.martam ar savu piedāvājumu: ar savas puses unikālajiem tūrisma apskates objektiem.
To, kurš būs visdraudzīgākais galamērķis tieši cilvēkiem ar īpašajām vajadzībām, noteiks žūrija, kas pirmo reizi kopā sanāk šodien – 28.martā.
Jau aprīļa mēnesī klātienē tiks aplūkoti 5 pieteiktie tūrisma galamērķi Daugavpilī, Liepājā, Jelgavā, Jūrmalā un Siguldā. Tiks vērtēta to fiziskās un informatīvās vides, kā arī organizēto pakalpojumu pieejamība. Savukārt 10.maijā notiks TAVA rīkotā konference, kurā tiks prezentēts izvērtējums un nosaukts pieejamam tūrismam visatbilstīgākais galamērķis gan Latvijā, gan Eiropā.
No SUSTENTO puses šajā vērtēšanas procesā piedalīsies projektu vadītāja Daiga Veinberga. Būs patiess prieks mums pašiem zināt par visiem vienādi draudzīgiem tūrisma galamērķiem un droši turp doties ar savām ģimenēm un draugiem.
 
 
Š.g. 22.martā Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Veselības un sociālo jautājumu komitejas sēdē piedalījās Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO valdes priekšsēdētāja Gunta Anča un politikas koordinatore Iveta Neimane.
SUSTENTO darbības mērķis ir veicināt cilvēku ar invaliditāti un hroniskām saslimšanām tiesību ievērošanu nacionālās un vietējās varas lēmumu pieņemšanas procesos, kā arī ietekmēt šai mērķauditorijai labvēlīgas likumdošanas izstrādi, pieņemšanu un realizāciju.
Šoreiz pamats satraukumam ir Labklājības ministrijas projekts deinstitucionalizācijas stratēģijas izstrādē, kurā paredzēta aptuveni 1000 klientu izvērtēšana un to atgriešana patstāvīgā dzīvē. Pārsvarā valsts sociālās aprūpes centros klienti ir cilvēki ar dažāda smaguma garīgo atpalicību vai psihisko saslimšanu. Kam viņi varēs droši prasīt atbalstu turpmāk – vai pašvaldībai, vai tuviniekiem?
Arī LPS ir nobažījusies par šo jautājumu, jo, lai izbijušos klientus integrētu patstāvīgā dzīvē, pirmkārt, ir nepieciešami mājokļi. Pašvaldībām ir ļoti maz vai arī nav īres dzīvokļu un namu, jo nav būvniecībai nepieciešamo līdzekļu. Vai izvērtētie klienti ar īpašajām vajadzībām un ar savām invaliditātes pensijām spēs apmaksāt komunālos maksājumus, iegādāties pārtiku, apģērbu, zāles? Viņiem noteikti būs nepieciešama sociālā palīdzība un dažādi papildus pakalpojumi, un tie būs jāsedz no pašvaldību budžetiem. Kur ņemt šos līdzekļus?
Vai sabiedrība kopumā ir/būs gatava labvēlīgi un atbalstoši uzņemt šos cilvēkus savā vidū?
Uz šiem un vēl citiem aktuāliem jautājumiem atbildi sniedza komitejas sēdē klātesošā Labklājības ministre Ilze Viņķele, Valsts sekretāre Ieva Jaunzeme un Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Aldis Dūdiņš.
Diskusijas laikā radās iespaids, ka ministrija ir šobrīd izstrādājusi tikai uzmetumu ilgtermiņa rīcībai, vadoties pēc iecerētajām pamatnostādnēm sociālo pakalpojumu attīstībai 2013.-2019.gadam, jo tika prezentēta shēma, kurā dominēja trīs cipari: 12 miljoni eiro no Eiropas Sociālā fonda, 2-4 institūcijas, kas tiks likvidētas un 1000 cilvēku jeb izvērtēto klientu, kuru dzīves kvalitāte viņu nākotnē nerada nekādu drošuma sajūtu.
Tomēr saņemtā protekcija no Eiropas Komisijas iecerētajai LM deinstitucionalizācijas politikai, par ko, atbildot uz satrauktajiem jautājumiem, stāstīja ministre I.Viņķele, liek sagaidīt jau konstruktīvāku turpmākās darbības plānu, ar ko tika solīts iepazīstināt jau pēc pāris mēnešiem – š.g. jūnijā.
Laiks izdiskutēt un noskaidrot, kādi būs ieguvumi un kādi – zaudējumi no šīs reformas, ir pietiekams. Atliek vien vēlēties, lai nevalstisko organizāciju, starp citu, arī pašvaldību līdzdalība pamatnostādņu ieviešanas un rīcības plānu izstrādē, kā arī ieviešanas uzraudzībā notiktu dialoga un partnerības līmenī.  
Aicinām atsaukties Zemgales biedrības, kas zina invaliditātes radītās problēmas! 
Lai satiktos tieši ar Zemgales NVO, Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija SUSTENTO aicina šīs puses entuziastus uz tikšanos Rīgā, Eiropas Mājā (Aspazijas bulvārī 28) no plkst.10.00 līdz 17.00 š.g. 19. un/vai 20. februārī.
LCĪVSO SUSTENTO jau no pērnā gada nogales uz satikšanos aicina visas biedrības no Latvijas reģioniem, kas ikdienā saskaras ar invaliditātes vai hronisko saslimšanu radītajām problēmām. Klātienē jau runāts ar 18 Latgales un 17 Vidzemes NVO. Šobrīd tiek apzinātas Zemgales puses biedrības, lai februārī ar tām satiktos Rīgā.
    „Šo tikšanos un arī turpmākais SUSTENTO rīcības mērķis ir pastāstīt, lai par mums zinātu, ka esam blakus: gan reālajā laikā, gan ģeogrāfiskajā telpā, gan vienoti elektroniskās saziņas tīklā. Mēs strādājam ar Veselības, Labklājības, Izglītības un zinātnes, Satiksmes ministrijām. Tad, kad tur izstrādā dažādus likumus, noteikumus un daudz ko citu, mēs esam tie, kas sakām: vai neesat aizmirsuši cilvēkus ar invaliditāti un viņu vajadzības? Lai gan mēs Rīgā zinām, kas notiek Latvijā, tomēr reizēm ir sajūta – ne vienmēr un ne visu. Saikne ar lauku rajoniem mums ir, taču domājam, ka to nepieciešams stiprināt. Tāpēc tika rakstīts projekts „Reģionālo cilvēku ar invaliditāti un prognozējamu invaliditāti organizāciju līdzdalības resursu stiprināšana politikas plānošanā un ieviešanā”, kas dod iespēju vairāk braukt pa Latviju un tikties ar ļaudīm, lai viņus rosinātu aktīvāk darboties. Kā rāda mūsu pieredze, laukos šķiet, ka Rīga ir tālu projām un mēs neko izdarīt nevaram. Šiem cilvēkiem ļoti svarīga ir sadarbība ar pašvaldībām, bet ne visur tā ir laba. Parastā atruna – pašvaldībā ko dabūt var tikai, vai nu ļoti lūdzoties, vai lamājoties. Tad mēs esam tie, kas mācām, ka patiesībā esam līdzvērtīgi partneri. Prieks par to, kā veidojas šī paplašinātā sadarbība patlaban, un ceram tikpat veiksmīgi turpināt”, tā projekta norisi šobrīd vērtē SUSTENTO valdes priekšsēdētāja Gunta Anča.
Jāatzīmē, ka izrādītā līdzdalības interese ir milzīga, piemēram, Madonā gaidījām 17 cilvēkus, bet atnāca 28. Nākamie 2 semināri ir paredzēti Rīgā, jo, lai tiktos tieši ar Zemgales reģiona NVO, sākotnējo ieceri doties pašiem ceļā ir nācies mainīt, tomēr ceram, ka tas nemazinās interesi atsaukties uz izsūtītajiem uzaicinājumiem ierasties.
Tomēr Zemgales biedrības un cilvēki, kam rūp esošā situācija invaliditātes jomā, vēl var izvēlēties datumu, kurā doties uz Rīgu. Iespēja pieteikties ir līdz 15.februārim, rakstot uz sustento@sustento.lv vai zvanot 67802545 – Laimdotai Svikliņai.
Abās dienās SUSTENTO rīkotais pasākums, ar nodrošinātām kafijas un pusdienu pauzēm, norisināsies no plkst.10.00 līdz 17.00. Dienas kārtība tiks nosūtīta individuāli – pēc pieprasījuma.
Mācīsimies risināt invaliditātes problēmas paši un kopā!
 

    Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija SUSTENTO aicina visas Vidzemes NVO, kas ikdienā saskaras ar invaliditātes radītajām problēmām, atsaukties un satikties ar mums š.g. 28.janvārī Madonā un 29.janvārī – Valmierā.

LCĪVSO SUSTENTO vadība jau 2012.gada nogalē apmeklēja Latgali, kur klātienē tikās ar 18 Latgales nevalstiskajām organizācijām, kas apvieno cilvēkus ar invaliditāti un hroniskām saslimšanām. Tagad, 28.,29. janvārī, kārta Vidzemei, pēc tam februārī un martā – Zemgalei un Kurzemei.

Šo tikšanās un arī turpmākais SUSTENTO rīcības mērķis ir ciešāk saliedēties, lai patiesi mēs un par mums zinātu, ka esam blakus: gan reālajā laikā, gan ģeogrāfiskajā telpā, gan vienoti elektroniskās saziņas tīklā.

Katrā kopā sanākšanā noskaidrojam, kā klājasbiedrībām, kas risina invaliditātes radītās speciālās vai šī iemesla pēc ierobežotās vajadzības, kāpēc ir vai nav viegli tām sadarboties ar vietējo pašvaldību un kā veicas ar mums izšķirīgu valsts vai pašvaldību lēmumu sapratni, to ietekmi un īstenošanu.

Abas Vidzemes pilsētas Madona un Valmiera ir izraudzītas kā tikšanās vietas, pateicoties tieši vietējo biedrību atsaucībai. Paldies „Madonas invalīdu atbalsta centra” un viņu kaimiņu „Mēs saviem bērniem” valdes priekšsēdētājām Lidijai Spilbergai un Elitai Badūnei, paldies Valmieras „Atspēriena” un „Iespēju tilta” valdes priekšsēdētājām Ilgai Mauriņai un Zitai Gustavsonei. Pateicamies Madonas kultūras nama vadītājai Skaidrītei Strodei un Valmieras bibliotēkas vadītājai Daigai Rokpelnei par bezmaksas telpu nodrošinājumu un morālo atbalstu.

      Kaut arī uz šo pasākumu jau ir pieteikušās līdz šim nesatiktās NVO, tomēr aicinām vēl, jo bagātīgajā saziņas informācijas laukā nav nemaz tik viegli atrast īsto ziņas saņēmēju. Vidzemes biedrības un cilvēkus, kam rūp esošā situācija invaliditātes jomā, vēl var izvēlēties, uz kuru no pilsētām doties. LCĪVSO SUSTENTO valdes priekšsēdētāja Gunta Anča ar šī projekta vadības komandu Jūs gaidīs

  • 28.janvārī Madonā pilsētas kultūras nama zālē, Raiņa ielā 12 (nepilnu 10 minūšu gājumā no autoostas),
  • 29.janvārī Valmieras integrētās bibliotēkas 2.stāva telpās, Cēsu ielā 4 (2 min attālumā arī no autoostas).
Gan Madonā, gan Valmierā pasākums, ar nodrošinātām kafijas un pusdienu pauzēm, norisināsies no plkst.10.00 līdz 17.00.
Ikvienam NVO pārstāvim vai invaliditātes lietās ieinteresētajam vēl ir iespēja pieteikties līdz 24.janvārim, rakstot uz sustento@sustento.lv vai zvanot 67802545 – Laimdotai Svikliņai.

Rīgā, 2012.gada 9.novembrī                                                 Informācija plašsaziņas līdzekļiem

                           
Neko par Jums bez Jums!
 

    Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija SUSTENTO aicina visas Latgales NVO, kas ikdienā saskaras ar invaliditātes radītajām problēmām, atsaukties un satikties ar mums š.g. 29.novembrī Daugavpilī un 30.novembrī – Rēzeknē.

 Ierobežotās iespējas invaliditātes dēļ būt līdzvērtīgam sabiedrībā vislabāk ir zināmas gan pašam cilvēkam ar invaliditāti, gan viņa tuviniekiem un draugiem.

Ir mainījušās valdības, atstājot mantotos likumus ar skaidrojošajiem noteikumiem invaliditātes jomā, ir papildinājies to NVO loks, kuras apvieno cilvēkus ar invaliditāti vai pacientus ar draudošu invaliditāti visā Latvijā, bet problēmas aizvien ir palikušas. Tikai vienojoties, sabiedriskās organizācijas ir sašūpojušas iesīkstējušo sabiedrisko domu par invaliditātes izraisītajām īpašajām vajadzībām – pierādot, ka tās ir risināmas, neliedzot cilvēkam dzīvot pilnvērtīgi, nevis, nosaucot viņu par invalīdu, uzskatot to par žēlojamu nabadziņu vai otrādi – sabiedrību apdraudošu personu.

Lai pārrunātu iemeslus:

  • kāpēc ir izveidojusies un pastāv katra biedrība, kura risina invaliditātes radītās speciālās vai arī ierobežotās vajadzības,
  • kāpēc ir vai nav viegli tām atrast vienai otru un
  • kā veicas ar mums izšķirīgu valsts vai pašvaldību lēmumu sapratni, ietekmi un to izpildi,

LCĪVSO SUSTENTO dosies uz Latgali, tad Vidzemi, Zemgali un Kurzemi, lai visbeidzot jau nākamā gada pavasarī kopā ar Latvijas reģionus pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām invaliditātes politikā gan mācītos, gan ietekmētu un uzlabotu situāciju valstī kopumā.

Šo tikšanās un turpmākais mērķis ir saliedēties, lai patiesi mēs un par mums zinātu, ka esam blakus: gan reālajā laikā, gan ģeogrāfiskajā telpā, gan vienoti elektroniskās saziņas tīklā.

 

29. un 30. novembra pasākumu norises vieta vēl tiek saskaņota ar Daugavpils un Rēzeknes domēm.

Jums, NVO pārstāvim vai invaliditātes lietās ieinteresētajam, ir iespēja vēl pieteikties uz semināriem līdz 21.novembrim, rakstot uz sustento@sustento.lv vai zvanot 67802545 – Laimdotai Svikliņai.

Rīgā, 2012.gada 8.novembrī                                       Informācija plašsaziņas līdzekļiem

 
 

SUSTENTO rīko 7. Latvijas Pacientu organizāciju konferenci

   Gadskārtējā Latvijas pacientu organizāciju konference  notiks š.g.16. decembrī no plkst. 10.00 viesnīcā „Avalon”. Šogad to atklās Veselības ministres I.Circenes uzruna par to, cik pretimnākošs ikviena Latvijas iedzīvotāja veselībai būs 2013.gads.

Mēs ceram, ka dienā, kurā notiks konference, jau būs pieņemts jaunais Latvijas valsts budžets 2013.gadam. Kā solījis valsts premjers – izaugsmes un attīstības budžets. Vai šī izaugsme saskatāma arī veselības aprūpes budžetā? Uz šo jautājumu konference pirmajā daļā atbildes meklēsim kopā ar pārstāvjiem no Veselības ministrijas.
Savukārt pēcpusdiena šoreiz tiks veltīta jaunām iespējām, ko veselības aprūpē paver mūsdienīgo tehnoloģiju izmantošana:              e-veselība – cik tālu esam tikuši ar tās ieviešanu; kā var saņemt dažādu ārstu konsultācijas pa telefonu vai arī kā veikt savas veselības pārbaudi un, iespējams, arī ilglaicīgu novērošanu no attāluma.
Konference ir atvērta visiem ieinteresētajiem žurnālistiem, nepieciešamības gadījumā vērsties pie Laimdotas Svikliņas, LCĪVSO SUSTENTO sabiedrisko attiecību speciālistes, mob.tālr.29133013
 

SUSTENTO rīko starptautisku konferenci                                                                       „Kā ietekmēt invaliditātes politiku praktiski”

Š.g. 18.oktobrī pirmo reizi Latvijā notiek augsta līmeņa darba konference par invaliditātes jautājumiem. Tajā piedalīsies gan atbildīgās amatpersonas un cilvēku ar invaliditāti organizāciju vadītāji no Lietuvas un Igaunijas, gan Eiropas Foruma cilvēkiem ar invaliditāti valdes priekšsēdētājs Janis Vardakastanis.

Darba konferences mērķis ir apzināt, kā trijās Baltijas valstīs cilvēku ar invaliditāti jumta organizācijas ir iesaistītas ANO Konvencijas par cilvēku ar invaliditāti tiesībām realizācijā, kāda ir šo organizāciju kapacitāte un spēja pildīt tai uzdotos uzdevumus, kāds ir valsts atbalsts šīm organizācijām.

Līdzās tam darba konferencē tiks aplūkots šobrīd ļoti aktuālais jautājums par jauno ES Struktūrfonda periodā (2014 – 2020) izmantojuma plānojumu valstī. Kā jau vairākkārtīgi ir norādījis Eiropas Forums cilvēkiem ar invaliditāti – vismaz 20% šo līdzekļu ir jābūt izmantotiem sociālās iekļaušanas nodrošināšanai, tostarp lielu uzmanību pievēršot arī cilvēku ar invaliditāti jautājumiem – tādiem kā nodarbinātība, deinstitucionalizācija, atbalsta pakalpojumu u.c. Darba konferencē paredzēts analizēt, kā plānots šos jautājumus risināt visās trijās Baltijas valstīs.

LCĪVSO SUSTENTO organizētā konference „Kā ietekmēt invaliditātes politiku praktiski” notiks 18.oktobrī ES Mājā, Aspazijas bulvārī 28, Rīgā. Pasākuma darba laiks: no plkst.11.00 līdz 16.00; darba valoda – latviešu, tulkojums angļu un krievu valodā.

Televeselība – reforma, jaunums vai jauninājums, vai joprojām fantāzija?
 

Š.g. 24.septembrī no plkst. 12.00 līdz 14.00 LCĪVSO SUSTENTO Veselības ministrijā rīko Apaļā galda diskusiju, kuras mērķis ir uzklausīt un apkopot dažādu pušu viedokļus par televeselības attīstības iespējām un grūtībām Latvijā.

        „Iespēja saņemt ārsta konsultācijas, pat neaizbraucot pie ārsta, novērtēt savu veselības stāvokli, izdarot dažādas pārbaudes no attāluma, regulāra savas veselības stāvokļa novērošana – tas nav sižets no fantastikas romāna, bet gan pavisam reālas darbības, kas notiek daudzās Eiropas Savienības valstīs. Diemžēl Latvijā tas ir tikai pašā sākumā,” tā vienu no jaunākajām veselības aprūpes nozarēm šobrīd raksturo Gunta Anča, LCĪVSO SUSTENTO valdes priekšsēdētāja.

            Kas notiek telemedicīnas pakalpojuma attīstībā Latvijā, kādas ir iespējas padarīt to pieejamāku un kvalitātē un kvantitātē apjomīgāku uz esošajām iestrādnēm un saistībā ar šīs jomas speciālistu entuziasmu un ieinteresētību – tiks apspriests Apaļā galda diskusijas laikā, ko vadīs moderators Ansis Bogustovs. Tās dalībnieki būs pārstāvji gan no Latvijas Ārstu biedrības, Latvijas Māsu asociācijas un Latvijas Farmaceitu biedrības, kā arī no pacientu nevalstiskajām organizācijām, Veselības ministrijas un Pašvaldību Savienības. Ar savu ekspertu komandu piedalīsies Uldis Osis, Ekonomikas doktors, profesors, LZA korespondētājloceklis, Ekonomistu apvienības 2010. biedrs, kā arī Andris Glāzītis, veselības aizsardzības speciālists, SIA”Telemedica” pārstāvis, lai dalītos Telemedicīnas centra darbības pieredzē Latvijā. 

ES projekta “Uzticības ķēde” ietvaros, kas Latvijā uzsākts no 2011. gada janvāra, tiek novērtēts, vai un kā ir mainījušies viedokļi par televeselības pakalpojumu un kādi šķēršļi kavē joprojām to pieņemt un tam uzticēties. Projekta rezultātā tiks novērtēti ar televeselību saistītie viedokļi, vajadzības, priekšrocības un šķēršļi no pacientu, ārstu, māsu un farmaceitu, kā arī Valsts politikas ekspertu redzējuma.

Projekta vadošais partneris ir Eiropas Pacientu forums, tajā iesaistītas arī vairākas ES jumta organizācijas, Latvijas pusi pārstāv Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija SUSTENTO.

Paldies, ka palīdzat SUSTENTO augt!
Š.g. 11. maijā LCĪVSO SUSTENTO brīvajā pieņemšanā atzīmē savu pirmo pastāvēšanas desmitgadi. Viesnīcā AVALON no plkst.14.00 līdz 18.00 vairāk kā 100 biedri no SUSTENTO dalīborganizācijām dalīsies svētku sajūtās, dziedot, dejojot un spēlējot teātri. Šajā svinīgajā pasākumā būsim kopā ar mūsu draugiem, partneriem un atbalstītājiem gan no Latvijas, gan no kaimiņvalstīm.
Pirms 10 gadiem, sanākot kopā 16 lielākajām biedrībām, kas apvienoja cilvēkus ar dažāda veida invaliditātēm, dzima doma saliedēties, lai Latvijā kopīgi pārstāvētu cilvēkus ar īpašajām vajadzībām. 2002. gada 11. maijā tika izveidota nevalstisko organizāciju apvienība SUSTENTO, kas izvirzīja mērķi – pārstāvēt visu cilvēku ar invaliditāti un hroniskām slimībām intereses vietējā, nacionālā un starptautiskā līmenī, ievērojot katras grupas īpašās vajadzības. Tajā pat gadā Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija “SUSTENTO” kļuva par dalīborganizāciju Eiropas Forumā cilvēkiem ar invaliditāti, kurā šobrīd jau apvienojušies vairāk kā 80 miljoni cilvēku ar invaliditāti Eiropā. Gada laikā SUSTENTO pievienojās vēl 4 reģionālās NVO. Mūsu valdes priekšsēdētāja Gunta Anča tika ievēlēta par EDF valdes locekli. Piederību SUSTENTO patlaban juridiski ir apliecinājušas 34 nevalstiskās organizācijas. „Neko par mums bez mums” – kopā ar SUSTENTO Latvijā pauž vairāk kā 50 000 cilvēku ar invaliditāti vai ar hroniskām saslimšanām, kas ir mūsu dalīborganizāciju biedri.
Lai Latvijas valdība veidotu tādu politiku, kas nodrošina cilvēku ar invaliditāti un hroniskām slimībām cilvēktiesības un nediskrimināciju, lai veicinātu pilnīgu iekļaušanu sabiedrībā – SUSTENTO šo 10 gadu laikā kļuva par eksperti un uzticamu partneri Labklājības un Veselības ministrijās, bijušajā Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, sākusi veidot partnerību ar Izglītības un Ekonomikas ministrijām. Mērķtiecīgi ietekmējot cilvēkiem ar īpašajām vajadzībām labvēlīgas likumdošanas izstrādi, pieņemšanu un realizāciju, izveidojusies konstruktīva sadarbība ar LR Saeimu un Sociālo un darba lietu komisiju.
10 gadu laikā LCĪVSO SUSTENTO Latvijā ir izveidojusi stabilu sadarbību ar ievērojamākajām un lielākajām nevalstisko organizāciju apvienībām un sadarbības tīkliem. Eiropā – ar Eiropas Forumu cilvēkiem ar invaliditāti, Eiropas Pacientu forumu, Pieejama tūrisma tīklojumu, Koalīciju par dzīvi sabiedrībā, Eiropas Sieviešu lobiju. Pasaulē – Pasaules Cilvēku ar invaliditāti kustību un Globālo Invaliditātes fondu.  
Visus šos gadus esam saņēmuši atbalstu no sabiedrības informācijas līdzekļiem televīzijā, radio un interneta portāliem, jo īpaši, kad mērķtiecīgi iestājāmies par jaunās un tajā pat laikā vēsturiskās ANO konvencijas cilvēkiem ar invaliditāti ratifikāciju un pieņemšanu Latvijā. Mūsu spēks ir sadarbībā. „Tikai patiesi ticot saviem panākumiem, mēs varam cerēt tos arī sagaidīt,” uzsver SUSTENTO valdes priekšsēdētaja G.Anča, mūsu pārstāve Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā.
Svinīgo 10. dzimšanas dienas pasākumu š.g.11. maijā veidojam kopā ar savām dalīborganizācijām - tuvām un tālām. Četru stundu garumā skatīsimies, klausīsimies un piedalīsimies koncertā, ko veido Latvijas Nedzirdīgo biedrības Strazdumuižas pūtēju ansamblis un populārās mūzikas ansamblis EPSILON, Latvijas Neredzīgo savienības kluba RĪTAUSMA melodeklamētāji un dejotāji, Latvijas Sieviešu ar invaliditāti asociācijas ASPAZIJA vokālais ansamblis "Ilgas" un senioru deju kopa, Biedrības RŪPJU BĒRNS kustību teātris no DAC "Cerību ligzda", mūzikas grupa "Zvaigžņu dzirkstis" un dejotāji no galdniecības darbnīcas "Skaida", kā arī Gulbenes cilvēku ar invaliditāti biedrības vīru ansamblis RETRO un alūksniešu - pašiestudēta teātra izrāde.   
Kopā ar mūsu biedrībām "Gaismas staru", MOTUS VITA , Inčukalna cilvēku ar invaliditāti biedrību un ASPAZIJU esam sarūpējušas sirsnīgu pārsteigumu katram SUSTENTO 10.dzimšanas dienas viesim.
11.maija svinības organizēt bija viegli, jo pa šiem 10 gadiem esam viens otram apliecinājuši savu uzticību, sirsnību un spēju sadarboties. Svētku gaidīšana ir atklājusi, ka esam talantīgi, ka mūsu vidū ir izcili profesionāļi un ka, augot kopā, atklājas aizvien jaunas un jaunas iespējas.
Informāciju sagatavoja Laimdota Svikliņa, LCĪVSO SUSTENTO izglītības politikas koordinatore, tālrunis: 29133013
 
 
 
Vai zāles atkal kļūs dārgākas?
No š.g. 1.jūlija mūsu valstī atkal paredzēts mainīt kompensējamo zāļu apmaksas kārtību, paredzot papildus pacientu līdzmaksājumu par inovatīvajiem medikamentiem. Kā rāda šī brīža aprēķini, tas skars mazākais 130 000 pacientu.
 
Nevienam nav noslēpums, ka mūsdienu pasaulē viss attīstās neiedomājami ātri – vēl nesen sēdējām istabā, kas bija piebāzta ar visneiedomājākām elektronikas detaļām, un jutāmies pagodināti strādāt ar datoru, tad tagad visas daudzās detaļas jau ir saliktas mazā plāksnītē, ko ikviens var vienkārši iebāzt kabatā. Lai gan zāļu attīstībā vizuālās izmaiņas saskatīt nav tik vienkārši, tomēr arī tur iekļautās ķīmijas formulas ir mainījušās ļoti būtiski, un pasaulē aizvien un aizvien tiek izgudroti jauni medikamenti, kas daudzas slimības var ne tikai apārstēt, bet arī izārstēt.
Latvijas pacientiem šie medikamenti ne vienmēr ir pieejami, jo, kā jau zināms, visi jaunie atklājumi parasti maksā tik lielu naudu, ko nevar atļauties ne mūsu valsts, ne pats slimnieks. Lai risinātu šo sāpīgo jautājumu – kā dabūt tās zāles, kas patiešām ir ļoti vajadzīgas, jau kādu laiku Latvijā bija izveidots visiem ērts sadarbības modelis. Par vairākiem inovatīvajiem un tātad arī efektīgākajiem medikamentiem piemaksāja ne tikai valsts no sava ne visai lielā budžeta, bet arī tās farmācijas kompānijas, kas šīs zāles ražoja. Tā slimnieks dabūja sev vajadzīgās zāles, kuru iegādei bija piesaistīti 2 maksātāji – valsts un farmācija.
Tagad, sekojot gaidāmajām izmaiņām likumdošanā, piepeši izrādās, ka no 1.jūlija šī kārtība tiks mainīta: farmācijas kompānijas vairs nepiemaksās par saviem medikamentiem un arī valsts maciņā naudas šādai piemaksai neatrodas. Ko tas nozīmē pacientiem, kas jau ilgāku laiku lietojuši sev nepieciešamās zāles, vai kuriem vajadzēt sākt tās lietot? Atbilde ir pavisam vienkārša – viss paša sirdzēja rokās: maksāt augstāku līdzmaksājumu vai mainīt zāles. Izmainoties esošai kārtībai, šīs dilemmas priekšā būs vairāk kā 130 tūkstoši pacientu, kam ir tādas diagnozes kā diabēts, osteoporoze, glaukoma, onkoloģiskās slimības, parkinsonisms un vēl daudzas citas. Daži līdzmaksājumi, skatoties pēc Latvijas vidējiem ienākumiem, kļūs pat ļoti augsti, piemēram, parkinsona slimniekiem, lietojot attiecīgos medikamentus, var nākties piemaksāt līdz 54 latiem mēnesī, savukārt dažām onkoloģijas diagnozēm tas var sasniegt pat 238 latus mēnesī.
Zinot, cik aktīvi Veselības ministrija aizstāv Latvijas pacientu maciņus, cenšoties nodrošināt vislabākās zāles par viszemākajām cenām, rodas jautājums, kā noticis tā – ka farmācijas firmas vairs nepiemaksās savu daļu tiem pacientiem, kam viņu ražotās zāles ir ļoti, ļoti nepieciešamas?
Līdz 1. jūlijam vēl ir laiks, mēs ļoti ceram, ka starp Veselības ministriju un Farmācijas firmām tiks panākta vienošanās, un pacientiem nebūs par vēl vienu problēmu vairāk.
Pēc SUSTENTO tikšanās ar veselības ministri Ingrīdu Circeni
   Šodien, 23.augustā, Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija SUSTENTO delegācija valdes priekšsēdētājas G.Ančas vadībā tikās ar veselības ministri I.Circeni. Tikšanās iemesls – nākamā gada budžets!
Rudens nāk ar saviem satraukumiem – valsts strādā pie nākamā gada budžeta un ik pa laikam gaisā uzvirmo visdažādākās baumas – būs, nebūs, paliks, vai tikai drusciņ. Šie jautājumi satrauc to cilvēku prātus, kuriem nav paveicies ar labu veselību. Vai arī nākamajā gadā būs pieejami 100% kompensējamie medikamenti, vai būs iespēja apmeklēt ārstus/speciālistus un izdarīt nepieciešamos izmeklējumus, vai vispār kādam rūpēs Latvijas cilvēku veselība?
Lai saprastu, kas mūs sagaida nākotnē, šodien (23.08.) SUSTENTO tikās ar Veselības ministri I.Circenes kundzi un pārrunāja ar nākamā gada veselības budžetu saistītos jautājumus. Sarunas laikā I.Circenes kundze uzsvēra, ka izskanējusī satraucošā informācija par iespējamām kompensācijas izmaiņām 100% kompensējamām zālēm ministrijas skatījumā nav pieļaujama. Šobrīd valsts 100% kompensē tādas dzīvībai bīstamas slimības kā cukura diabēts, onkoloģiskās slimības, HIV, šizofrēniju un citas. Viņa apstiprināja, ka nākamajā gadā kompensējamo zāļu sarakstā nav gaidāmas nekādas izmaiņas, kas kaut kādā veidā varētu pasliktināt pacientu stāvokli. Ministre iepazīstināja arī ar plānu: no jaunā gada uzsākt daļēju recepšu zāļu kompensāciju bērniem līdz 2 gadu vecumam.
I.Circenes kundze arī vairākkārtīgi atzīmēja, cik būtiska ir cieša pacientu nevalstisko organizāciju sadarbība ar ministriju. Tikai tādā veidā tai ir iespēja uzzināt, kāds ir patiesais stāvoklis veselības aprūpes jomā un attiecīgi arī reaģēt.
Cilvēku ar invaliditāti un hronisko slimnieku organizāciju apvienība SUSTENTO bija patīkami pārsteigta par cerīgajiem nākotnes solījumiem, tomēr, rūgtās pagātnes pieredzes vadīta, apvienība ir gatava arī turpmāk uzmanīgi sekot visam valsts budžeta izstrādes laikā notiekošajam un darīt visu, lai nākamajā gadā nepatīkami pārsteigumi nebūtu gaidāmi.
Papildus informācijai sazināties ar LCĪVSO SUSTENTO Veselības politikas koordinatori I.Neimani, mob.tālr. 29191600
 
Informācija plašsaziņas līdzekļiem
Rīgā, 2011.gada 3.oktobrī
 
Līdzvērtīga saziņa 1 gada garumā ar Eiropu invaliditātes politikā
 
Ir noslēdzies Latvijas Cilvēkiem ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO vesela gada garumā īstenotais projekts „Cilvēku ar invaliditāti nevalstisko organizāciju kapacitātes celšana līdzdalībai Eiropas Savienības cilvēku ar invaliditāti kustībā”. Tas nenoliedzami bija teicams instruments SUSTENTO dalīborganizāciju saliedēšanā, kā arī nodrošināta iespēja uz vienu gadu atkal būt pilntiesīgiem mūsu valsts pārstāvjiem Eiropas Cilvēku ar invaliditāti forumā (EDF), kas ir nepārvērtējams ietekmes spēks invaliditātes politikā vispirms Eiropā un vienlaikus arī Pasaulē.
 
LCĪVSO SUSTENTO 11 pastāvēšanas gados ir kļuvusi par ietekmīgu apvienību, kas pamatoti pārstāv ne vien savas 32 (vairāk kā 50 000 biedru) dalīborganizācijas, bet strādā tā, lai valdība veidotu politiku, kas nodrošina cilvēku ar invaliditāti un hroniskām slimībām cilvēktiesības un nediskrimināciju, veicinot pilnīgu iekļaušanu sabiedrībā.
2002.gadā SUSTENTO tika izveidota par apvienojošo organizāciju sākotnēji 20 nacionālajām biedrībām, kas arī pašlaik joprojām pārstāv cilvēkus ar dažāda veida invaliditāti, un kā šāda veida jumta organizācija no Latvijas tā iestājās Eiropas cilvēku ar invaliditāti forumā. EDF ir neatkarīga Eiropas Savienības organizācija, kas pārstāv vairāk nekā 65 miljonu Eiropā dzīvojošo cilvēku ar invaliditāti intereses.
Sadarbībā ar EDF kļuva iespējams īpaši veiksmīgi īstenot visus SUSTENTO izvirzītos mērķus, bet jo īpaši – veidot starptautisku sadarbību ar citām organizācijām, kas darbojas līdzīgā jomā. Kopš tā brīža SUSTENTO ir aktīvi iesaistījusies EDF misijas, „veicināt vienlīdzīgas iespējas cilvēkiem ar invaliditāti un aizsargāt viņu cilvēktiesības, nodrošinot, ka neviens lēmums par cilvēkiem ar invaliditāti netiek pieņemts bez viņu līdzdalības”, realizācijā.
Tomēr beidzamo gadu ekonomiskā krīze un tas, ka nevalstiskās organizācijas nav finansiāli pastāvīgas, bija vērā ņemams šķērslis gan to savstarpējai sadarbībai, gan cieņpilnai līdzdalībai arī EDF.
Divpusēji organizētā komunikācija – kur no vienas puses tiek sūtītas ziņu lapas, preses relīzes un informācija par to, kas notiek Eiropas Savienībā un tās dalībvalstīs, bet no otras puses apkopota Latvijas cilvēku ar invaliditāti pieredze par jautājumiem, kas tobrīd ir aktuāli ES, notika tikai angļu valodā. Tā kā lielākajā daļā mūsu biedru organizāciju šī valoda vēl arvien netiek izmantota saziņai, tad šī komunikācija bez papildus līdzekļiem nebija iespējama. Līdz ar to Latvijas cilvēki ar invaliditāti informāciju par ES aktuālajiem jautājumiem šajā jomā ieguva neregulāri. Kā lielākais zaudējums Latvijai un ES kopumā bija apgrūtinātā datu apkopošana un tulkošana, kas radīja situāciju, ka lielākajā daļā ES veiktajos pētījumos, kur tika iekļauti jautājumi par cilvēkiem ar invaliditāti, Latvija vispār netika pārstāvēta, jo aptaujas anketas netika iztulkotas, savāktas, apkopotas un to ne maznozīmīgie rezultāti netika nosūtīti ievietošanai Eiropas līmeņa pētījumos.
Diemžēl SUSTENTO beidzamo gadu laikā nespēja samaksāt arī biedru naudu par dalību EDF. Pēc vairākkārtējām sarunām ar EDF prezidentu un izpildvaldi tika panākts, ka Latvijai ir zemākā biedru nauda no visām ES valstīm – 4000 eiro gadā. Tomēr arī šī summa ir pārāk liela, lai tiktu atlicināta no SUSTENTO niecīgajiem ienākumiem (biedra nauda 10 lati gadā no dalīborganizācijas). Tā rezultātā SUSTENTO jutās nelīdzvērtīgi savu EDF kolēģu priekšā, kas ar savas valsts atbalstu savlaicīgi vienmēr ir un bija spējuši veikt biedru naudas maksājumus.
Īstenojot Eiropas Savienības ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību finansēto  projektu „Cilvēku ar invaliditāti nevalstisko organizāciju kapacitātes celšana līdzdalībai Eiropas Savienības cilvēku ar invaliditāti kustībā”, kura apakšaktivitāti administrēja Valsts kanceleja sadarbībā ar
Sabiedrības integrācijas fondu, SUSTENTO laika posmā no 01.10.2010. līdz 30.09.2011. bija iespējams ik mēnesi sekot līdzi Eiropas politikai invaliditātes jomā un EDF aktivitātēm, informējot par to caur savu mājas lapu www.sustento.lv gan īpaši izveidotajā sadaļā „Eiropas lietas”, gan sadaļās: „Jaunumi” un „ANO konvencija”, kā arī „Paziņojumos” pēc iespējas plašāku sabiedrību un jo īpaši cilvēku ar invaliditāti vai pacientu organizācijas.
Regulāri tika rīkoti semināri SUSTENTO dalīborganizācijām, kuros tika uzlabota mūsu valsts cilvēku ar invaliditāti izpratne par ES lomu un iespējām dažādu jautājumu risināšanā.
Tāpat projekta laika varējām apkopot un izteikt Latvijas cilvēku ar invaliditāti viedokli dažādās ES veiktajās aptaujās un pētījumos saistībā ar jauno Invaliditātes stratēģiju, jo īpaši ar jauno mobilitātes karti.
SUSTENTO pārstāvji līdzvērtīgi varēja iesaistīties EDF darbībā, piedaloties tā valdes sēdēs un Ģenerālajā asamblejā, kā arī citās tikšanās reizēs (konferencēs un semināros) un, visbeidzot, – samaksāt biedru naudu.
Par SUSTENTO rīcību, īstenojot organizācijas izvirzītos mērķus, ikdienā liecina tās aktīva un brīvprātīga līdzdalība nacionālās un vietējās varas lēmumu pieņemšanas procesos, lai ietekmētu invaliditātes politiku visās labklājības jomās. Organizācijas izveidotā mājas lapā regulāri informē sabiedrību par to, kā tiek rasti veidi, lai atbalstītu to organizāciju darbību mūsu valstī, kuru mērķi ir vērsti cilvēku ar invaliditāti un hroniskām saslimšanām integrācijas procesa veicināšanai un tiesību aizsardzībai. Www.sustento.lv ne vien informē savas dalīborganizācijas par aktuālākajiem notikumiem saistībā ar invaliditātes jautājumiem vai veselības aprūpi, bet arī nepārtraukti veido izpratni par šiem procesiem, aicinot uz aktīvu līdzdalību ikvienu, kas ir šīs lapas apmeklētājs. Projekta „Cilvēku ar invaliditāti nevalstisko organizāciju kapacitātes celšana līdzdalībai Eiropas Savienības cilvēku ar invaliditāti kustībā” laikā atjaunotie darbi un labi iesāktie komunikācijas procesi, protams, tiks turpināti, meklējot jaunas iespējas būt par līdzvērtīgiem partneriem saviem Eiropas kolēģiem.
 
 
 

93% no projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.
 
Šis raksts ir veidots ar Eiropas Savienības Eiropas Sociālā fonda un Latvijas valsts finansiālu atbalstu. Par ievietotās informācijas saturu atbild LCĪVSO SUSTENTO.
Pacientu organizācijas no ministru kandidātiem prasa konkrētus pasākumus veselības aprūpes sakārtošanai
Kā nākamajos trīs gados risināt akūtās problēmas veselības aprūpē un kā beidzot padarīt to pacientiem pieejamāku un draudzīgāku? To, iztaujājot sešu vadošo politisko partiju veselības ministru kandidātus, pacientu organizācijas SUSTENTO rīkotajā diskusijā 9.septembrī mēģināja nosaidrot gandrīz 100 pacientu organizāciju pārstāvji no visas Latvijas.
Šāda veida diskusija, kad visas lielākās pacientu organizācijas pirms gaidāmajām Saeimas vēlēšanām analizē partiju piedāvājumus veselības nozares sakārtošanai un apspriež tos ar partiju izvirzītajiem nozares ministru kandidātiem, Latvijā līdz šim nav tikusi rīkota. Ar šādu soli nevalstiskās organizācijas iesaistās veselības aprūpes sistēmas pilnveidošanā kā līdzvērtīgi sadarbības partneri valsts sektoram un reāli ietekmē politikas veidošanu, nevis ir tikai prasītāji un valsts budžeta patērētāji. Arī diskusijas laikā vairākkārt izskanēja viedoklis par nepieciešamību lielākas pilnvaras veselības aprūpes jomā uzticēt pacientu organizācijām, kuras ir neaizstājamas un ļoti efektīvas tādās jomās kā pacientu izglītošana, apmācība u.c.
„Šī diskusija ir unikāla iespēja pacientiem uzdot sev svarīgāko jautājumu konkrētam politiķm, savukārt politisko partiju pārstāvjiem tiek dota iespēja paraudzīties, kas nozarē notiek patiesībā, nevis uz papīra,” atklājot pasākumu, sacīja Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO valdes priekšsēdētāja Gunta Anča. Diskusijā piedalījās Ilze Viņķele (Vienotība), Dins Šmits (Zatlera reformu partija), Viktors Jaksons (Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!”/Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”), Uldis Līkops (Saskaņas Centrs), Juris Bārzdiņš (Zaļo un zemnieku savienība), Jānis Zaržeckis (Šlesera reformu partija LPP/LC).
Veselības nozarē darāmais diskusijā tika aplūkots trīs jomās – veselības aprūpes budžeta iespējas, ambulatoro pakalpojumu pieejamība, kā arī stacionārā aprūpe.
Katram pārstāvot savu partiju un piedāvājot savu programmu, veselības ministru kandidāti kopumā bija vienoti jautājumā par to, ka veselības aprūpes budžeta finansējums ir jāpalielina, taču tas nav iespējams bez uzsākto reformu turpināšanas.
I.Viņķele uzsvēra nepieciešamību izmaksu ziņā daudz dārgāko veselības aprūpi slimnīcās vairāk aizstāt ar ambulatoro aprūpi, kā arī īpaši akcentēt veselības veicināšanu. D.Šmits aicināja veselības jomu integrēt visās politikās un veicināt dažādu resoru sadarbību veselības sistēmas uzlabošanai. J.Zaržeckis savukārt uzsvēra nepieciešamību palielināt medicīnai finansējumu vismaz līdz Igaunijas un Lietuvas līmenim, jo pacienti, atšķirībā, piemēram, no Zviedrijas, Latvijā nestāv rindās pie ārsta vai uz slimnīcu gultām, bet gan pēc naudas - mūsu klīnikas un mediķi stāv dīkā un pacientus nevar apkalpot, jo trūkst naudas. U.Līkops atgādināja Latvijas ārkārtīgo gausumu savulaik rakstīto veselības aprūpes reformu ieviešanā, kur Igaunija un Lietuva tikušas daudz tālāk un ir sekmīgākas. V.Jaksons saistībā ar veselības aprūpes budžetu uzsvēra nepieciešamību samazināt nemedicīniskos izdevumus veselības aprūpē (telpas, apkure, milzīgu slimnīcu uzturēšana u.c.), kas, pēc Pasaules Bankas datiem, joprojām veido ap 40% no kopējo veselības aprūpes izdevumu īpatsvara. Viens priekšlikums ceļā uz to esot apvienot Veselības un Labklājības ministrijas. Savukārt pašreizējais veselības ministrs J.Bārzdiņš akcentēja nepieciešamību samazināt maksas pakalpojumu īpatsvaru, kas Latvijā ir ļoti lieli.
Ambulatorās jomas analīzē partiju pārstāvji iezīmēja nepieciešamību uzlabot ģimenes ārstu pieejamību, uzlabojot ārstu darba kvalitāti, kā arī samazināt rindas pie speciālistiem un uz izmeklējumiem. Tāpat tika diskutēts par kompensējamo medikamentu sistēmas uzlabošanu, piemēram, no valsts puses nodrošinot kompensāciju ne tikai medikamentiem hronisko slimību, bet arī akūtu saslimšanu gadījumā, piemēram, kaut daļēji kompensēt antibiotikas pneimonijas pacientiem – ja nav naudas to iegādei, pacients nonāk slimnīcā, kas valstij izmaksās daudz dārgāk.
Pacientu organizāciju pārstāvju uzdotie jautājumi iezīmēja gan plašākas veselības nozares problēmas, piemēram, kā nodrošināt veselības aprūpes kvalitāti, ja pašvaldību politiķi nākotnē uzņemtos lielāku atbildību par veselības naudas sadali, gan ļoti personīgi – vai Jūrmalā atjaunos slēgto diabēta apmācības centru, kāpēc valsts neapmaksā specifisku briļļu iegādi pacientiem ar smagiem redzes traucējumiem, kāpēc Strazdumuižas pansionātā nav zobārsta u.c.
Diskusijas noslēgumā dalībniekiem tika dota iespēja balsot par savu ministra kandidātu. Lielāko balsu skaitu ieguva pašreizējais veselības ministrs J.Bārzdiņš no ZZS (20%), viņam sekoja D.Šmits no ZRP (15%), trešo un ceturto vietu dalīja I.Viņķele no Vienotības un V.Jaksons no Visu Latvijai/TB/LNNK (katram 12%), 8% balsu ieguva Uldis Līkops no Saskaņas centra, bet 31% balsotāju nebija izlēmuši, kuram ministra kandidātam atdot savu balsi.
To, kāda būs Latvijas iedzīvotāju reālā izvēle 11. Saeimas vēlēšanās, mēs uzzināsim jau pavisam drīz – 17. septembrī. Pagaidām SUSTENTO ir gandarīts, ka pacientu organizāciju pārstāvji ne tikai guva iespēju diskusijā uzdot savus jautājumus, bet arī par to, ka partiju piedāvātie veselības jomas eksperti varēja novērtēt nevalstiskās organizācijas kā līdzvērtīgus sadarbības partnerus.
 
Iveta Neimane, SUSTENTO Veselības politikas koordinatore 
Kontaktiem: mob. tālr.: 29191600; iveta.neimane@sustento.lv.
Veselības ministrija jau vairākkārtīgi ir paudusi savu attieksmi par veselīga dzīves veida būtisko nozīmi veselības aprūpē – pareizi veidota ēdienkarte, daudz augļu un dārzeņu, garas pastaigas svaigā gaisā, un ikviens var būt vesels. Katrs pats ir atbildīgs par savu veselību! Tā ir nenoliedzama patiesība! Bet vai tikai?
 
Ir daudzas slimības, kuru izcelsme ne mazākā mērā nav saistīta ar uzturu, svaigu gaisu un fiziskām aktivitātēm. Tās atnāk neaicinātas, un tikai ārsti un viņu izrakstītie medikamenti spēj vērsts kaut ko par labu.
 
Vakar (6.jūlijā) no darba tika atstādināta Veselības ekonomikas centra direktore Daiga Behmane par nespēju samazināt jau tā ļoti mazo kompensējamo zāļu budžetu. Kā tika ziņots nesenajā preses konferencē – paredzamais iztrūkums kompensējamo medikamentu budžetā šogad ir 5 miljoni latu. Šī summa jau neapšaubāmi vairs nav atrodama ministrijas iekšējās rezervēs, būtiski nesamazinot kādu citu pacientiem svarīgu pakalpojumu. Vai tiešām personāliju maiņa varētu aizpildīt šo iztrūkumu?
 
Esam pārsteigti un pat šokēti, jo, kā zina katra kārtīga saimniece – naudas maciņš parasti ir tik liels, cik ir, un, dzīvojot taupīgi, pat nelielai summai iztrūkstot, parādās ļoti vajadzīgas lietas, par kurām samaksāt tomēr vairs nav iespējams. Līdzīgi ir ar kompensējamo zāļu sarakstu – nevienam nav jāstāsta nedz tas, cik ļoti svarīga šī kompensācija ir cilvēkiem (dažu slimību pacientiem bez valsts atbalsta nāktos par zālēm maksāt pat Ls 400 mēnesī un vēl vairāk), nedz tas, cik salīdzinoši ar citām valstīm šis budžets ir mazs, 45 EUR uz vienu iedzīvotāju (56 EUR – Lietuvā, 69 EUR – Igaunijā), nedz tas – cik maz ļoti vajadzīgu zāļu šobrīd ir iekļautas kompensējamā sarakstā Latvijā. Tomēr līdzekļu trūkst, un mēs atkal runājam par ietaupījumu jeb, var jau arī teikt, racionālu izmantojumu.
 
Valsts piekopj strausa politiku – iebāž galvu smiltīs un gaida, vai problēma pati par sevi neatrisināsies. Bet problēmas tikai aug – vairākkārtīgi pieaugusi pirmreizēji noteiktā invaliditāte (par 1258 cilvēkiem 2010. gadā vairāk kā 2009. gadā), aizvien vairāk cilvēki meklē stacionāro palīdzību (akūto stacionāra slimnieku skaits ir pieaudzis no 94447 līdz 125906 jeb par 33,3%,), jo naudas trūkuma dēļ neārstētā slimība kļūst smagāka, pieaug mirstības rādītāji (mirstība neatliekamās palīdzības slimnīcās, salīdzinot 2010. gada rādītāju ar 2009. gada rādītāju kā bāzi, ir pieaugusi par 19,7%). Taču valdība vēl aizvien gaida brīnumu. Vai tiešām varam cerēt, ka veselīgs uzturs glābs situāciju? Vai tiešām domājam, ka katru dienu apēsts burkāns jau drīzumā ļaus samazināt patērēto kompensējamo zāļu daudzumu?
 
Cilvēki nevar un negrib dzīvot valstī, kurai nerūp tās iedzīvotāji – ja nu vienīgi nodokļu iekasēšanai. Un – ja drīz netiks pieņemts politisks lēmums, kas noteiks, ka valstij vajadzīgs ikviens tās iedzīvotājs, ne tikai jaunie un veselie, tad Latvija vienkārši kļūs tukša, jo pat jaunie un veselie ar laiku kļūs gan vecāki, gan slimāki.
           
 
04.07.2011. 
 Paziņojums medijiem 

Vairāk tiesību autobusu pasažieriem 

Pēc divus gadus ilgušām sarežģītām pārrunām Eiropas Parlaments un dalībvalstis ir vienojies par noteikumiem, kas attiecas uz valsts un starpvalstu tālsatiksmes (250 un vairāk km) maršrutu autobusiem, un tas stāsies spēkā 2013. gada pavasarī.
 
Attiecībā uz šiem pakalpojumiem noteikumi paredz pilnīgu biļetes izmaksu atlīdzināšanu vai kompensāciju (50% no biļetes pirkuma vērtības), ja pārvadātājs ilgāk par divām stundām no plānotās izbraukšanas sākuma laika atceļ reisu un nespēj pildīt savas saistības (nogādājot pasažierus paredzētajā vietā ar citiem maršruta autobusiem vai transporta līdzekļiem). Pēc reisa atcelšanas vai divu stundu aizkavēšanās pasažieriem, kuri atzīs par labāku neturpināt braucienu, būs tiesības uz pilnu biļetes izmaksu atlīdzināšanu.
Ja (saskaņā ar plānoto izbraukšanas laiku) kavēšanās ir ilgāka par 90 minūtēm, pārvadātājiem ir jāpiedāvā pasažieriem uzkodas un atspirdzinoši dzērieni. Ja brauciens tiek pārtraukts ceļā, noticis negadījums vai aizkavēšanās un pasažieriem ir nepieciešama naktsmītne, Pārvadātājam ir jāapmaksā uzturēšanās viesnīcā (maksimālā cena 80 eiro) vienu vai pat divas naktis. Pārvadātājs var tikt atbrīvots no šīm saistībām, ja notiek dabas stihija vai laika apstākļi neatļauj veikt drošu braucienu.
Pārvadātājam ir jākompensē arī bagāžas nozaudējums vai bojājums, un kompensācijas griesti ir 1200 Eiro. Par nāvi vai ievainojumu, kas radies satiksmes negadījuma rezultātā, pārvadātājam var piespriest maksāt 220000 un pat vairāk Eiro, ja attiecīgās valsts likumdošana to paredz.
Lai dotu mazajām kompānijām iespēju pielāgoties jaunajiem noteikumiem, parlaments nobalsoja atļaut dalībvalstīm atbrīvot no saistību izpildes dažus pārvadātājus attiecīgās valsts regulārajos maršrutos un tos pārvadātājus, kuriem ir liels apkalpojamo maršrutu apjoms ārpus ES (maksimālais termiņš 4 gadi).
Līdztekus Eiroparlamenta deputāti atbalstīja arī 12. pamattiesību paketi, kas attieksies uz visiem pārvadātājiem neatkarīgi no pārvadāšanas attāluma. Tiesības ietver sevī informācijas saņemšanu pirms ceļojuma un ceļojuma laikā, kā arī to cilvēku vajadzības, kam ir invaliditāte vai pārvietošanās grūtības. Ir garantēta nediskriminējoša pieeja transporta līdzekļiem, pilnā apmērā kompensējot nozaudēto vai bojāto ratiņkrēslu vai citu pārvietošanās palīgierīci.
Lai nodrošinātu pienācīgu palīdzību pasažieriem ar pārvietošanās grūtībām, kuri šo palīdzību lūguši ne vēlāk kā 36 stundas līdz autobusa atiešanai, pakalpojuma sniedzēja darbinieki ir jāapmāca. Ja pārvadātājs nespēj nodrošināt atbilstošu palīdzību, pasažierim ar pārvietošanās grūtībām ir tiesības uz bezmaksas pavadoni – personu pēc viņa paša izvēles.
Šī vienošanās ir ļoti nozīmīga transportam un tūrisma industrijai un atvieglos dzīvi cilvēkiem ar invaliditāti.

93% no projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.
 
Šis raksts ir veidots ar Eiropas Savienības Eiropas Sociālā fonda un Latvijas valsts finansiālu atbalstu. Par ievietotās informācijas saturu atbild LCĪVSO SUSTENTO.
Informācija plašsaziņas līdzekļiem
Rīgā, 2011.gada 13.jūnijā
 

Institūcijas un invaliditāte: - cilvēktiesību jautājums pastāvīgās aprūpes iestādēs


Slikta izturēšanās pret cilvēkiem ar invaliditāti slēgta tipa iestādēs vai pastāvīgās aprūpes institūcijās ir nepieņemama. Eiropas cilvēku ar invaliditāti kustība (EDF) turpina ietekmēt lēmumu pieņēmējus šajā sfērā, prasot likvidēt institucionalizācijas praksi un veicināt iespēju dzīvot sabiedrībā.
Kaut arī lielākā daļa vainīgo tika arestēti pēc BBC Panorāmas programmas, kas š.g.31.maijā atklāja, ka virknē pastāvīgās aprūpes iestāžu no sistemātiskas vardarbības cieš cilvēki, kam ir mācīšanās traucējumi, EDF pauž satraukumu. Aprūpes iestāžu iemītnieki regulāri tiek bez iemesla sodīti, viņus ieslogot un iebiedējot – šāds fakts ir konstatēts privātajā Winterbourne View aprūpes iestādē netālu no Bristoles, Apvienotajā Karalistē. Izmantojot slēpto kameru, slepenais reportieris nofilmējis skatus no iestādes ikdienas, kur aprūpes personāls pastāvīgi izsmēja, spārdīja, pļaukāja un pazemoja iestādes iemītniekus.
Yannis Vardakastanis, EDF Prezidents, uzsvēra : “Eiropas Forums cilvēkiem ar invaliditāti uzskata, ka varmācīgu izturēšanās pret cilvēkiem ar invaliditāti pastāvīgās aprūpes iestādēs ir ārkārtīgi nopietna problēma. Cilvēki, kam visvairāk vajadzīga aizstāvība un aprūpe, tiek izolēti vietās, no kurienes viņu balsis sabiedrībai nav dzirdamas. Un tas, kas notiek aiz šīm slēgtajām durvīm, ir necilvēcīgi. Cilvēka cieņu pazemojošā izturēšanās, kurai bieži tiek pakļautas personas ar invaliditāti, ir smags viņu cilvēktiesību pārkāpums.”
Institucionalizācija ir acīmredzama cilvēktiesību problēma visās ES dalībvalstīs. Institucionalizāciju raksturo antihumāna vide, nomierinošu līdzekļu pielietošana, ieslodzīšana karcerī un fiziska savaldīšana. Iemītniekiem ir liegtas arī izvēles tiesības. Eriks Olsens, EDF valdes loceklis, kurš darbojas Bijušo psihiatrijas lietotāju un psihiatriju pārcietušo personu Eiropas tīklā (European Network of (ex-) Users and Survivors of Psychiatry (ENUSP), paziņoja: “Cilvēku ar invaliditāti ievietošana valsts un privātajās institūcijās nav tikai Apvienotās Karalistes sociālās aprūpes sistēmas problēma; šis gadījums ir tikai viens piemērs. Mūsu rīcībā esošie fakti liecina, ka simtiem tūkstošu cilvēku visā ES dzīvo ilglaicīgās aprūpes iestādēs. Turklāt mēs esam konstatējuši, ka patiesībā tā ir problēma, ko ES vēl aizvien sekmē ar struktūrfondu finansiālajiem līdzekļiem, izmantojot tos veco institūciju atjaunošanai un jaunu izveidošanai. ANO Konvencijas īstenošana dzīvē ir vienīgais šīs situācijas risinājums.”
Vienīgais risinājums ir iespēja dzīvot kopienā
2010. gada decembrī ES pieņēma ANO Konvenciju par cilvēku ar invaliditāti tiesībām, kur stingri noteikts, ka iespējas dzīvot kopienā pieder pie cilvēka pamattiesībām (19. pants). Balstoties uz šo spēcīgo juridisko pamatu, EDF cīnās par cilvēku ar invaliditāti deinstitucionalizāciju un pieprasa veicināt pāreju uz augstas kvalitātes aprūpi, ko persona ar invaliditāti var saņemt, dzīvojot kopienā.
Dažas ES valstis pareizi izmanto struktūrfondu līdzekļus, lai veicinātu pāreju uz kopienā pieejamu pakalpojumu saņemšanu. Tāpēc EDF aicina dalībvalstis pārtraukt izmantot ES naudu pastāvīgās aprūpes institūciju finansēšanai. Mēs arī gribam, lai Eiropas Komisija nodrošina, ka nekāda nauda netiktu investēta projektos, kuru mērķis ir rekonstruēt šādas iestādes. 80 miljoni eiropiešu ar invaliditāti grib baudīt savu cilvēcisko cieņu un savas pamattiesības.
 
 

93% no projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.
 
Šis raksts ir veidots ar Eiropas Savienības Eiropas Sociālā fonda un Latvijas valsts finansiālu atbalstu. Par ievietotās informācijas saturu atbild LCĪVSO SUSTENTO.

 
03.06.2011. 
 Paziņojums medijiem
 
SUSTENTO dalās informācijā par ANO konvencijas ieviešanas gaitu
 
Pateicoties projekta „Cilvēku ar invaliditāti nevalstisko organizāciju kapacitātes celšana līdzdalībai Eiropas Savienības cilvēku ar invaliditāti kustībā” realizācijai, SUSTENTO regulāri saņem jaunāko informāciju ne tikai no Eiropas Cilvēku ar invaliditāti foruma (EDS) ikmēneša ziņu lapas, bet arī no foruma sagatavotajām aktuālākajām preses relīzēm un arī no interneta vietnes „Enable” (Iespēja). Mūsu mājas lapā www.sustento.lv regulāri tiek papildināta informācija par ANO konvencijas, kas attiecas uz cilvēkiem ar invaliditāti, ieviešanas gaitu.
 
Šoreiz jaunumi no 2011.gada aprīļa biļetena, ko sagatavo ANO birojs, konkrētāk, Konvencijas par cilvēku ar invaliditāti tiesībām sekretariāts (SCRPD) ANO Ekonomikas un sociālo lietu departamentā (http://www.un.org/disabilities): ir izveidota jauna interneta resursu lapa par invaliditāti un sportu.
ANO interneta vietnes „Enable” jaunajā mājas lapā “Invaliditāte un sports” uzsvērta sporta unikālā iespēja pārvarēt valodas un kultūras barjeras, padarot to par lielisku pamatu stratēģijām, kuru mērķis ir sekmēt cilvēku ar invaliditāti integrāciju un iespējas sabiedrībā. Tāpat tā vērš uzmanību uz vispārējo sporta popularitāti un tām fiziskās, sociālās un ekonomiskās attīstības priekšrocībām, kas padara sportu par ideālu līdzekli personu ar invaliditāti integrācijas un labklājības veicināšanai. Mājas lapā ir arī saites uz publikācijām un citiem dokumentiem par šo tēmu, kā arī saites uz tematiski saistītām interneta vietnēm. Kopā ar dalībvalstīm un pilsonisko sabiedrību ANO Ekonomikas un sociālo lietu departaments plāno 27. jūnijā ANO galvenajā mītnē rīkot paneļdiskusiju, lai spriestu par to, kā, izmantojot sporta potenciālu, veicināt cilvēku ar invaliditāti integrāciju un vairot sabiedrības informētību par invaliditāti un ar to saistītajiem jautājumiem. Vairāk informācijas: http://www.un.org/disabilities/default.asp?id=1563.
  
SUSTENTO Latvijas sabiedrībai dara zināmu, ka ir iznācis jauns izdevums, pirmais Pasaules ziņojums par invaliditāti, kas tapis Pasaules Veselības organizāciju (PVO) un Pasaules Bankas kopsadarbībā. Tas sniedz pārskatu par cilvēku ar invaliditāti globālo situāciju un piedāvā politiskus un praktiskus risinājumus, lai novērstu cilvēku ar invaliditāti izslēgšanu no sabiedrības. Ziņojums nāks klajā ANO galvenajā mītnē 9. jūnijā. Tajā iekļautas nodaļas par veselību, rehabilitāciju, palīdzību un atbalstu, pielāgotu vidi, izglītību un nodarbinātību. Svarīgi, ka ziņojumā ir iekļauti arī pirmie jaunie invaliditātes izplatības rādītāji kopš 1970. gadiem, tādējādi padarot šo dokumentu par ticamāku datu apkopojumu. Šis jaunais ziņojums parāda, kā šķēršļu novēršana, investēšana rehabilitācijā un daudz pieejamāka vide paver miljoniem cilvēku ar invaliditāti iespēju iegūt izglītību, atrast darbu un iesaistīties sabiedrības aktivitātēs. Punktā, kur krustojas pētījumi par cilvēktiesībām, attīstību, sabiedrības veselību un invaliditāti, Pasaules ziņojums par invaliditāti ir nozīmīga publikācija gan politikas veidotājiem un praktiķiem, gan cilvēkiem ar invaliditāti un viņu ģimenēm.

93% no projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.
 
Šis raksts ir veidots ar Eiropas Savienības Eiropas Sociālā fonda un Latvijas valsts finansiālu atbalstu. Par ievietotās informācijas saturu atbild LCĪVSO SUSTENTO.

           

04.02.2011. 

 Paziņojums medijiem

Jaunā Invaliditātes stratēģija ciešā kontekstā ar ANO Konvenciju par cilvēku ar invaliditāti tiesībām

    2010.gada 15.novembrī Eiropas Komisija pieņēma jaunu stratēģiju – Invaliditātes stratēģiju, lai veicinātu cilvēku ar invaliditāti vienlīdzīgas iespējas piedalīties sabiedrības dzīvē.
Šo mērķu sasniegšanai: cilvēkiem ar invaliditāti
izmantot savas tiesības piedalīties sabiedriskajā dzīvē un darba tirgū, vēl nesenā pagātnē tika izveidota arī beidzamā ANO Konvencija par cilvēku ar invaliditāti tiesībām.

Ir taču tik pašsaprotami: paspēt uz autobusu, iepirkties tuvākajā veikaliņā, būt visur kopā ar draugiem, redzēt vai spēlēt sporta spēles, "sērfot" internetā, izvēlēties TV programmas vai balsot vēlēšanās. Tomēr Eiropas Savienībā (ES) aptuveni 80 miljoniem cilvēku ar vieglu vai smagu invaliditāti ikdienā lielākoties ir jāsastopas ar fiziskajiem šķēršļiem, kas traucē pilnībā iekļauties sabiedrībā, jo nav pieejamības nedz vietai (piem., tuvākais veikaliņš, vēlēšanu iecirknis), nedz lietai ("sērfot" internetā) vai informācijai (izvēlēties TV programmas). Ir cilvēktiesības kā ikvienam, bet nav iespējas tās īstenot kā ikvienam. Jāatzīmē, ka arī darba un izglītošanās iespējas ir ierobežotas, ES cilvēku ar invaliditāti nabadzība vidējo līmeni pārsniedz par 70 %.

Lai sekmētu šīs situācijas maiņu un cilvēkiem ar invaliditāti turpmāk netiktu ierobežotas viņu iespējas īstenot savas Eiropas Savienības pilsoņa tiesības, ES ir pieņēmusi Invaliditātes stratēģiju no 2010. līdz 2020.gadam.

Šīs stratēģijas pamatdarbības jeb rīcības jomas ir vairākas, no kurām būtiskākās ir:

1)     pieejamība. Mērķis ir panākt, lai visā ES ir vienāda standartu sistēma, kas padarītu ne vien apkārtējo vidi, bet arī publiskos pakalpojumus vienlīdzīgi pieejamus arī cilvēkiem ar jebkāda veida invaliditāti. Eiropas Komisija drīzumā apsvērs par īpaša ES tiesību akta par pieejamību ierosināšanu jau tuvākajā laikā (līdz 2012.gadam). Tajā tiktu noteikti ES standarti precēm, pakalpojumiem un sabiedriskajām ēkām;

2)     līdzdalība. Cilvēkiem ar invaliditāti un viņu ģimenēm jāspēj vienlīdzīgi iesaistīties visa veida sabiedriskajās aktivitātēs: vēlēšanās, darījumos ES institūcijās utt.. Tāpat visās ES dalībvalstīs jāatzīst invaliditātes apliecības, kas, nodrošinātu cilvēku ar invaliditāti līdztiesību gan strādājot, gan dzīvojot vai ceļojot ārzemēs;

3)     finansējums. Jānodrošina, ka ES programmās un fondos visās politiskajās jomās, kas attiecas uz cilvēkiem ar invaliditāti, būtu arī atbilstošs atbalsts cilvēkiem ar invaliditāti;

4)     sapratnes veicināšana. Lai Eiropas sabiedrība izprastu invaliditātes jautājumus. Šajā jomā tiek uzsvērta precīzas statistikas nozīme par cilvēkiem ar invaliditāti, tāpēc ir jāveic vienota un atbildīga, līdz šim nebijusi persondatu apkopošana. Eiropas Pamattiesību aģentūrai šīs stratēģijas ietvaros ir pienākums veikt datu apkopošanu, pētījumu un izvērtējumu, lai atklātu objektīvos šķēršļus, kas cilvēkiem ar invaliditāti liedz izmantot savas tiesības.

Jaunajai Invaliditātes stratēģijai ir konkrēts laika grafiks, par kura īstenošanu Eiropas Komisija regulāri atskaitīsies ANO saskaņā ar parakstīto Konvenciju par cilvēku ar invaliditāti tiesībām.


Kā Invaliditātes stratēģijas ievērošana tiek plānota Latvijā? Labklājības ministrijā tiks turpināts darbs pie jau spēkā esošo attīstības plānošanas dokumentos ietverto uzdevumu izpildes - Rīcības plāns un tās izraisīto seku mazināšanas politikas pamatnostādņu īstenošanai 2005.-2015. gadam, ANO Konvencijas par cilvēku ar invaliditāti tiesībām īstenošanas plāns 2010.-2012.gadam, kas citu uzdevumu starpā paredz arī ANO Konvencijas par cilvēku ar invaliditāti tiesībām īstenošanas pamatnostādņu 2013.-2019.gadam izstrādi."

Lai to visu izdarītu, pirmkārt, būs jānodrošina jaunā Invaliditātes likuma darbība, kas stājies spēkā jau ar 2011.gada 1.janvāri. Otrkārt, Labklājības ministrija izstrādā pamatnostādnes ANO Konvencijas ieviešanai 2013.-2019.gadā.

Savukārt nevalstiskās organizācijas, kas pārstāv cilvēku ar invaliditāti intereses Latvijā, ir un būs tās, kas veicinās šo procesu ieviešanu dzīvē, sekos līdzi tam, lai reāli notiktu izmaiņas vidē, kur sabiedrības neizpratnes un nezināšanas dēļ cilvēki ar invaliditāti labākajā gadījumā joprojām vai nu paši meklē veidus, kā iespēt risināt savas cilvēktiesības, vai gaida palīdzību, vai arī jūtas vientuļi un nesaprasti.

 

Informācija sagatavota izmantojot projekta „Cilvēku ar invaliditāti nevalstisko organizāciju kapacitātes celšana līdzdalībai Eiropas Savienības cilvēku ar invaliditāti kustībā” ietvaros pieejamos resursus.

 

 

93% no projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.
 
Šis raksts ir veidots ar Eiropas Savienības Eiropas Sociālā fonda un Latvijas valsts finansiālu atbalstu. Par ievietotās informācijas saturu atbild LCĪVSO SUSTENTO.

 


14.01.2011. 
 Paziņojums medijiem
Cilvēku ar invaliditāti kustība apsveic vēsturisko ratifikāciju
LCĪVSO SUSTENTO, īstenojot projektu „Cilvēku ar invaliditāti nevalstisko organizāciju kapacitātes celšana līdzdalībai Eiropas Savienības cilvēku ar invaliditāti kustībā”, regulāri var informēt ne vien savas dalīborganizācijas, bet arī visu mūsu sabiedrību par visjaunāko invaliditātes politikā ne vien Eiropā, bet arī visā pasaulē.  
ANO Konvencijas par cilvēku ar invaliditāti tiesībām ratifikācija reprezentē nozīmīgu politisku pavērsienu, kas turpmāk sekmēs visu eiropiešu cilvēktiesību īstenošanu un panāks, ka cilvēku ar invaliditāti vajadzības tiek iekļautas kā vienas no primārajām cilvēktiesību jautājumu darba kārtībā. Yannis Vardakastanis, Eiropas cilvēku ar invaliditāti foruma prezidents, ir uzsvēris: “Eiropas Savienība ne tikai ir pieņēmusi nozīmīgu lēmumu savā pastāvēšanas vēsturē, bet tā arī sūta pozitīvu signālu tām savām dalībvalstīm, kuras Konvenciju vēl nav ratificējušas. Ir pienācis laiks dot savu pozitīvo ieguldījumu cilvēku ar invaliditāti tiesību īstenošanā.”  
Eiropas Savienībā invaliditāte ir vairāk nekā 80 miljoniem cilvēku, tas ir 15% no 27 dalībvalstīs dzīvojošajiem. Vienošanās jāparaksta vēl 11 no 27 ES dalībvalstīm. EDF atzinīgi novērtē Beļģijas prezidentūras izšķirīgo ieguldījumu šīs ANO Konvencijas ratifikācijā. Pirmkārt, ANO Konvencija prasa, lai katra Konvencijai pievienojusies valsts izveidotu kontaktinstitūciju, kas pārraudzītu realizēšanas koordinēšanu. Eiropas līmenī konkrēta rīcība, ko cilvēktiesību aktīvisti izvirza kā nākamo soli, ir Eiropas Komisijas ģenerālsekretāra biroja izveidošana, lai tiktu garantēts, ka cilvēku ar invaliditāti integrācija norit visās jomās. Eiropas cilvēku ar invaliditāti kustība aicina nākamo – Ungārijas prezidentūru – 2011. gada pirmajos mēnešos aktīvi sekmēt Konvencijas prasību ieviešanu. Šis nepieciešamais solis uzlabos dzīvi miljoniem Eiropas pilsoņu ar invaliditāti.
Otrkārt, Eiropas cilvēku ar invaliditāti kustība uzsver, cik svarīgi ir vienošanās prasību īstenošanā iesaistīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Visām Eiropas Savienības institūcijām tagad vajadzēs sekmēt Konvencijas prasību īstenošanu visās to pārziņā esošajās sabiedrības struktūrās, garantējot cilvēku ar invaliditāti līdztiesību ievērošanu, sākot ar transportu un beidzot ar nodarbinātību, kā arī sākot ar informācijas un komunikācijas tehnoloģijām un beidzot ar sadarbību attīstības jomā. Tas nozīmē arī, ka tām vajadzēs parūpēties par savu ēku pieejamību un mainīt savu nodarbinātības un komunikāciju politiku.
 
Papildus informācija
Deviņi galvenie starptautisko cilvēktiesību dokumenti
ANO līmenī ir noslēgti deviņi galvenie starptautisko cilvēktiesību līgumi. ANO Cilvēku ar invaliditāti tiesību konvencija, kas stājās spēkā 2008. gada maijā, ir pirmā ANO Konvencija, kas īpaši attiecas cilvēku ar invaliditāti tiesībām. Tā tapšanu lielā mērā veicinājusi aktīva to cilvēku ar invaliditāti mobilizācija, kas piedalījās Konvencijas teksta apspriešanā. Eiropas cilvēku ar invaliditāti forums to uztver kā vēsturisku uzvaru cīņā pret cilvēku ar invaliditāti tiesību pārkāpumiem.
11 no 27 ES dalībvalstīm šo Konvenciju vēl nav ratificējušas: Bulgārija, Kipra, Igaunija, Somija, Grieķija, Īrija, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija un Rumānija (lai gan visas ir parakstījušas).
No Eiropas valstīm, kas vēlas pievienoties ES, Konvenciju ratificējušas Bosnija un Hercegovina, Kroātija, Montenegro, Serbija un Turcija, bet to vēl nav izdarījušas Albānija, bijusī Dienvidslāvijas republika Maķedonija, Īslande un Kosova. Apsveicot Eiropas Savienības pievienošanos ANO Cilvēku ar invaliditāti konvencijai un atzīstot, ka tas ir sākums jaunām attiecībām starp ES un ANO, Eiropas cilvēku ar invaliditāti forums pauž arī savu satraukumu: “Mums žēl, ka Padome ir pieņēmusi atrunu izslēgt no Konvencijas ietvariem lēmumu par cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību bruņotajos spēkos. Mēs aicinām citas dalībvalstis visā pasaulē noraidīt šo atrunu, lai novērstu bīstama precedenta izraisīšanu globālā mērogā,” uzsvēra Eiropas cilvēku ar invaliditāti foruma viceprezidente Donata Vivanti.
Novilcinot procedūru, kas sabiedrībai dod pieeju tā saucamajam fakultatīvajam protokolam, tiek nodarīts kaitējums pilsoņiem. Saskaņā ar šo tekstu Eiropas iedzīvotāji var pretendēt uz savām Konvencijā noteiktajām tiesībām, ja tās nav apmierinājušas valsts tiesībsargājošās iestādes. Šī vilcināšanās nozīmē arī to, ka ANO Komiteja vēl nevar uzsākt izmeklēšanas procedūru par cilvēku ar invaliditāti tiesību pārkāpumiem Eiropā. Eiropas cilvēku ar invaliditāti forums grib pārliecināties, ka nākamā ES prezidentūra strādās pie fakultatīvā protokola noslēgšanas.
Informācija sagatavota izmantojot projekta „Cilvēku ar invaliditāti nevalstisko organizāciju kapacitātes celšana līdzdalībai Eiropas Savienības cilvēku ar invaliditāti kustībā” ietvaros pieejamos resursus.
 
 
Sākot ar 2010.gada oktobri, Latvijas Cilvēkiem ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija SUSTENTO regulāri informē savas dalīborganizācijas un ikvienu interesentu par to, kas notiek Eiropas Savienības likumdošanā invaliditātes jomā. Šobrīd aktuālākais jaunums ir ES invaliditātes stratēģija.
 
Realizējot ESF projektu „Cilvēku ar invaliditāti nevalstisko organizāciju kapacitātes celšana līdzdalībai Eiropas Savienības cilvēku ar invaliditāti kustībā”, ir radusies nebijusi iespēja – iepazīstināt mūsu dalīborganizācijas par to, kas ir EDF (The European Disability Forum) un kā ikvienam ir iespējams piedalīties tā rīkotajās kampaņās un aptaujās, kas tieši vērstas uz aktuālajiem procesiem invaliditātes jomā Eiropā.
 
2010.gadā Eiropas Cilvēku ar invaliditāti forums (EDF) ir uzsācis kampaņu, lai Eiropas Savienības institūcijas un dalībvalstis atbalstītu ES Padomes un Eiropas Parlamenta lēmumu par jauno ES invaliditātes stratēģiju.
Š.g. 13. oktobrī EDF tika uzaicināts piedalīties Eiropas Komisijas augstākajā līmenī pilsoniskās sabiedrības tēmai veltītā sapulcē, kur forumu pārstāvēja EDF prezidents Janniss Vardakastanis, Alains Faure, izpildkomitejas loceklis un EDF direktore Carlotta Besozzi.
 
Tikšanās laikā Eiropas Komisija informēja par turpmāko Eiropas Invaliditātes stratēģiju, ko Komisāru kolēģija kā paziņojumu pieņems 9. novembrī. Kā pielikums tika pievienots darba dokuments angļu valodā, kur iekļauts to darbu saraksts, ko Eiropas Komisija plāno paveikt līdz 2015. gadam, kā arī pamatdokuments, kurā argumentēti izteiktie priekšlikumi.
 
EDF uzsvēra nepieciešamību garantēt, lai tiek pieņemts, nevis otrs Eiropas Komisijas rīcības plāns, bet reāla stratēģija, aicinot ES institūcijas pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu, turpmāk balstoties uz to.
Esiet aktīvi un lietojiet šo informāciju, piedalieties ES likumdošanas ietekmēšanā, jo tas rosina tiešas izmaiņas turpmāk arī mūsu valsts likumos.
 
EDF aicina visus biedrus rakstīt savām valdībām un mudināt ministru kabinetu izteikt priekšlikumus un atbalstīt Eiropas Padomes un Parlamenta lēmumu par jauno ES invaliditātes stratēģiju. Lēmums varētu tikt apspriests nākamajā Nodarbinātības, Sociālās politikas, Veselības un Patērētāju tiesību aizsardzības Padomes sapulcē, kur Eiropas līmenī sanāk kopā nodarbinātības, ekonomikas, veselības un patērētāju lietu ministri.
EDF regulāri informēs par šīs kampaņas norises gaitu.
 
LCĪVSO SUSTENTO, pārstāvot Latvijas cilvēkus ar invaliditāti, ir EDF dalīborganizācija no 2002. gada.
Latvijas Cilvēkiem ar īpašajām vajadzībām sadarbības organizācija SUSTENTO ir sagatavojusi praktisku mācību materiālu par īpašajiem invaliditātes jautājumiem, kā arī par civilizācijas vēsturisko skatījumu uz invaliditāti līdz pat mūsdienām.
Grāmata „Par invaliditāti bez barjerām” ir tapusi projekta ietvaros, tomēr tās nepieciešamība ir izjusta kopš SUSTENTO pastāvēšanas. Tās saturs ļauj cilvēkiem ar invaliditāti un tiem, kas ar to saskaras ikdienā vai savas profesijas ietvaros, saņemt atbildes uz jautājumiem par iemesliem, kāpēc joprojām tik grūti ir saprast, ka pilnīgi visiem cilvēkiem cilvēciskās vajadzības ir vienādas.
Izejot no projekta mērķa – sagatavot apmācību materiālu profesionāļiem darbam ar trešo valstu piederīgajiem, bija vienreizēja iespēja likt ikvienam, aizdomājoties par iebraucējiem, ar redzošākām acīm paskatīties uz invaliditātes jautājumiem kopumā mūsu sabiedrībā un pasaulē vispār.
Lai gan pagaidām Latvijā ir salīdzinoši neliels trešo valstu valstspiederīgo skaits, tomēr tam ir nepārprotama tendence pieaugt. Kā rāda citu valstu statistika un pētījumi, visbiežāk šiem cilvēkiem ir lielākas veselības problēmas nekā vidēji sabiedrībā, kurā viņi tiek uzņemti, kā dēļ pat ir nosakāma invaliditāte. Tam atrodami vairāki cēloņi - psiholoģiskā un sociālā spriedze, ko rada saskarsme ar svešu kultūru, dažkārt arī uzturēšanās nelegālais raksturs, vides maiņa, valodas zināšanu trūkums, uzticēšanās un informācijas trūkums, garīgās veselības problēmas; apdraudējumi, kas jau pārdzīvoti izcelsmes valstī; nabadzība un bīstami darba apstākļi; nepietiekama veselības aprūpes pieejamība, kā arī nepietiekama informācija par veselības aprūpes pakalpojumiem, veselības veicināšanu un preventīvajiem pakalpojumiem;
Iebraucot Eiropas Savienības valstīs, trešo valstu valstspiederīgajiem ar invaliditāti bieži rodas papildus sarežģījumi, ko izraisa ne tikai viņa izcelsme, bet arī invaliditāte. Uz šiem cilvēkiem parasti netiek attiecināti valsts un pašvaldības sniegtie pakalpojumi noteiktām mērķa grupām, savas invaliditātes dēļ viņiem savukārt ir sarežģīti vai pat neiespējami izmantot pakalpojumus un atbalstu, kas paredzētas trešo valstu valstspiederīgajiem.
Profesionāļiem, kas Latvijā strādā ar trešo valstu valstspiederīgajiem, bieži pietrūkst informācijas, kā vislabāk palīdzēt cilvēkiem ar invaliditāti – kā ērtāk komunicēt, kā izveidot labāku kontaktu un atrast veiksmīgāko atbalsta veidu.
Lai pastāstītu vairāk par šiem un citiem jautājumiem, LCĪVSO SUSTENTO projekta „Apmācību kurss profesionāļiem darbam ar trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem ir invaliditāte vai hroniskas slimības” ietvaros, laika posmā no pagājuša gada rudens līdz 30.jūnijam šajā gadā, ir izveidots Latvijā nebijis mācību materiāls, kurā iekļauta gan grāmata „Par invaliditāti bez barjerām”, gan to papildinošs kompaktdisks.
Abi izdevumi sagatavoti, kārtojot visu informāciju dažādās nodaļās: „Sapratne par invaliditāti no senatnes līdz mūsdienām”, kurā ir vēsturisks pārskats par to, kā veidojusies un mainījusies sabiedrības attieksme pret invaliditāti daudzu gadsimtu garumā. Sadaļa „Invaliditātes jēdziens un tā attīstība. Invaliditātes medicīniskais un sociālais modelis”– dod iespēju ieskatīties divos dažādos skatījumos uz invaliditāti. Savukārt sadaļa „Invaliditātes veidi. Barjeras. Komunikācija” sniedz ļoti praktiskus padomus, kā vienkāršāk un efektīvāk veidot sarunu ar cilvēkiem, kuriem ir invaliditāte.
 „No kultūru un reliģiju dažādības uz vienlīdzīgām cilvēciskām vērtībām” iepazīstina ar gan ar pašmāju, gan citu tautu kultūru atšķirībām, kas reizēm spēj radīt gan pārsteidzošu saskaņu, gan nesaprašanos.
Grāmatai klātpievienotajā kompaktdiskā ir apkopoti dažādi materiāli, kas izmantojami, organizējot seminārus vai arī vienkārši pārrunājot kādus no šiem jautājumiem. Šeit apkopoti gan attēli un video, gan arī daži testi un uzdevumi labākas sapratnes veidošanai.
Viss šis materiāls, kā arī specifiskā apmācību programma, ir tapis, saņemot ES un Latvijas finansējumu: „80% no projekta „Apmācību kurss profesionāļiem darbam ar trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem ir invaliditāte vai hroniskas slimības” finansē Eiropas Savienība no Eiropas Integrācijas fonda un 20% Latvijas valsts.”
Vairāk informācijas iespējams uzzināt, sazinoties ar LCĪVSO SUSTENTO projektu vadītāju Ivetu Neimani.
 
  
Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija SUSTENTO šonedēļ sāk tikties ar politiskajām partijām, lai iepazīstinātu partijas ar saviem ierosinājumiem invaliditātes politikas un veselības sistēmas pilnveidošanā un vienotos ar potenciālajiem varas pārstāvjiem par to, kas neatliekami veicams sistēmas sakārtošanā.
 
Tikšanās mērķis ir parakstīt vienošanos starp SUSTENTO un politiskajām partijām par konkrētiem uzdevumiem invaliditātes politikas un veselības nozares attīstībā.
 
Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, SUSTENTO valde nolēma aicināt tās partijas un to apvienības, kas šogad piedalīsies vēlēšanās, parakstīt līgumus, kuros skaidri definētas darbības, ko apņemas veikt potenciālie varas pārstāvji, ja viņus ievēlēs Saeimā.
 
SUSTENTO ir sagatavojusi konkrētus priekšlikumus politiskām partijām un cer, ka tajos politiskās partijas ne vien ieklausīsies, bet apņemsies arī īstenot, jau tagad to apliecinot ar saviem parakstiem. 
 
Partijām un to apvienībām ierosinātie priekšlikumi ir sadalīti divās grupās – tie ietver priekšlikumus veselības aprūpes jomā un valsts sociālās politikā jautājumos, kas saistīti ar invaliditāti.
 
Situācija veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā Latvijas iedzīvotājiem ir kritiska. Tieši šobrīd ir īstais laiks runāt ar politiskajiem spēkiem, kā konkrēti uzlabot sabiedrības veselības aprūpi un nepieļaut, ka lielākais ārstēšanās izmaksu smagums gulstas uz pašu pacientu pleciem. Ir nepieciešams izstrādāt skaidru veselības nozares darbības plānu tuvākajiem četriem gadiem.
 
SUSTENTO uzskata, ka veselības aprūpei jābūt vienai no galvenajām premjera prioritātēm. Veselības aprūpē jānosaka skaidri, izmērāmi un sasniedzami mērķi, kas vērsti uz pacienta vajadzībām. Četru gadu laikā nepieciešams valsts veselības aprūpes izdevumus pakāpeniski palielināt līdz 7% no IKP (pašlaik tie ir 3,4%). Tāpat ir svarīgi turpināt ambulatorās aprūpes attīstību, to balstot uz izmērāmiem mērķiem – finansējumam jābūt tieši atkarīgam no ārstēšanas kvalitātes. Turklāt jāpaaugstina ģimenes ārstu darba kvalitātes rādītāji un to īpatsvara ietekme uz ģimenes ārstu darba apmaksu, panākot, ka divu gadu laikā (līdz 2012. gadam) samaksa par kvalitātes rādītāju izpildi veido 25-30% no ģimenes ārsta darba apmaksas. Ambulatorā aprūpe jābalsta uz ārstēšanas vadlīnijām, kuras būtiskākajām diagnozēm jāizstrādā divu gadu laikā.
 
SUSTENTO aicina pakāpeniski palielināt finansējumu zāļu kompensācijai, lai nodrošinātu zāļu pieejamību pacientiem: 2011. gadā jāatjauno 2009.gadā samazinātie zāļu kompensācijas procenti un četru gadu laikā pakāpeniski jānodrošina, ka valsts pilnā apmērā vai daļēji pacientiem kompensē visu recepšu zāļu iegādi vismaz 80% apmērā, atsevišķām diagnozēm saglabājot 90% un 100% kompensācijas apjomu. Turklāt SUSTENTO uzskata, ka jau no 2012. gada jāsāk ieviest šis jaunais princips – jānodrošina kompensācija par jebkurām ārsta izrakstītām recepšu zālēm. Latvijā šobrīd ir viszemākais valsts apmaksāto zāļu īpatsvars un augsts pacientu līdzmaksājuma procents. Pēc krasā veselības aprūpes budžeta samazinājuma virknei diagnožu grupu pacienta līdzmaksājums pieaudzis divas vai divarpus reizes.
 
Kā šobrīd aktuālāko prasību politiskām partijām SUSTENTO izvirza nepieļaut pievienotās vērtības nodokļa likmes palielinājumu veselības aprūpes precēm, tajā skaitā medikamentiem.
 
Šogad Latvijas Saeima ir ratificējusi ANO Konvenciju „Par cilvēku ar invaliditāti tiesībām”, kā arī Konvencijas fakultatīvo protokolu. ANO Konvencija aptver visdažādākās cilvēku ar invaliditāti dzīves jomas – nodarbinātību, ģimenes dzīvi, izglītību, brīvā laika pavadīšanas iespējas u.c. Tās ieviešana būtiski uzlabotu cilvēku ar invaliditāti situāciju sabiedrībā, veicinot iekļaušanas procesu. Diemžēl patiesā situācija norāda, ka, lai gan Latvija ir apņēmusies realizēt Konvencijā paredzētās cilvēku ar invaliditāti tiesības, tomēr mums šajā jomā vēl ir ļoti daudz darāmā.
 
Vēl aizvien nav izstrādāts ANO Konvencijas realizācijas plāns, kas iekļautu ne tikai darāmo darbu uzskaitījumu, bet arī reālu šo darbību finansējumu. Līdzās tam Latvijā būtu jāsāk nopietnāk risināt jautājumus, kas saistīti ar sabiedriskā transporta pieejamības nodrošināšanu cilvēkiem ar pārvietošanās grūtībām. Līdz šim nepieejams ir gan dzelzceļš, gan starppilsētu satiksmes autobusi, lai gan Eiropas Savienības likumdošana uzliek valstij par pienākumu mainīt šo situāciju.
 
SUSTENTO uzskata, ka konkrēta prasību izvirzīšana politiskajām partijām un šo prasību fiksēšana ar abu pušu parakstiem veicinās šo prasību izpildes kontroles iespējas.
 
SUSTENTO nostāja aptieku īpašumu tiesību jautājumā
 
Jau ilgāku laiku Latvijā notiek diskusija par jautājumiem, kas saistīti ar aptieku īpašuma tiesībām. Tiek pausti dažādi viedokļi ar dažādiem argumentiem.
Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija SUSTENTO ir pārsteigta, ka, mums klāt neesot, mūsu vārdā tiek izteikts viens vai otrs viedoklis par aptieku īpašuma tiesību maiņu, ko paredz jaunais Farmācijas likums.
Mūsu organizācija skaidri paudusi neitralitāti šajā jautājumā. Mēs uzskatām, ka svarīgākais ir pakalpojuma kvalitāte un medikamentu pieejamība ikvienam pacientam ikvienā vietā Latvijā.
Pēdējā laikā ir izskanējuši dažādi argumenti par vienu vai otru īpašuma veidu, un mums ar nožēlu jākonstatē, ka daudzi no tiem ir savstarpēji aizskaroši un mazina cilvēku uzticību godīgai, uz pacientu vērstai, farmakoloģiskai aprūpei.
Lai aizstāvētu pacientu intereses, Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija SUSTENTO atbalsta ētikas kodeksa izstrādi, kas skartu visus farmaceitus. Mūsu organizācija ir gatava iesaistīties šī ētikas kodeksa monitoringā. Tas ļautu katram pacientam novērtēt ikvienas aptiekas darbu un savlaicīgi atklātu gadījumus, kad farmaceitiskā aprūpe neatbilst pacientu interesēm.
 
LCĪVSO SUSTENTO
Valdes priekšsēdētāja Gunta Anča
 
Informāciju sagatavoja LCĪVSO SUSTENTO Veselības politikas koordinatore Iveta Neimane, mob. tālr.:  29191600; iveta.neimane@sustento.lv
 
 
Izsakām visdziļāko sašutumu par vakar publicēto Valsts funkciju auditoru ieteikumu samazināt valsts finansējumu kompensējamajiem medikamentiem par 7,4 miljoniem latu, lai ietaupītu līdzekļus valsts budžetā. Šāds lēmums nozīmētu to, ka vairāk nekā 400 000 hroniski slimo cilvēku, kas slimo ar diabētu, astmu, sirds išēmisko slimību, hipertensiju, reimatoīdo artrītu un daudzām citām slimībām, vairs nespēs iegādāties ikdienā nepieciešamās zāles.
 
Uzskatām, ka nedrīkst pat pieļaut diskusijas par iespējām vēl vairāk samazināt budžetu kompensējamajiem medikamentiem! Izskanējušais priekšlikums ir uzskatāms par tiešu apdraudējumu cilvēku dzīvībām. Atgādinām, ka Latvijas valsts izdevumi kompensējamiem medikamentiem jau tagad ir zemākie Eiropā. Samazinot kompensējamo medikamentu finansējumu, Latvijai nokļūs to mazattīstīto valstu līmenī, kur nepastāv pacientu vajadzībām atbilstošas kompensācijas sistēmas. Izteikt priekšlikumu samazināt kompensējamo medikamentu budžetu apstākļos, kad veselības aprūpes augsto izmaksu dēļ pieaug hronisko slimnieku skaits, ir ne vien ciniska attieksme, bet pat graujoša bezatbildība pret Latvijas iedzīvotāju veselību.
Mēs izsakām neizpratni par to, ka priekšlikuma autori neapzinās, ka ar savu ieteikumu viņi apdraud nācijas veselību. Šobrīd tieši tas, ka ir pieejami valsts kompensētie medikamenti, nodrošina iespēju daudziem cilvēkiem ārstēties ambulatori. Ja pacienti nespēs iegādāties nepieciešamus medikamentus, viņi nonāks slimnīcās, kļūs par neatliekamās medicīniskās palīdzības pacientiem, tādejādi palielinot kopējās valsts izmaksas veselības aprūpei. Daudzi cilvēki kļūs darba nespējīgi. Sākotnēji viegli kontrolējamas slimības šādos apstākļos kļūs par šķērsli normālai darba dzīvei. Tas apdraud arī valsts ekonomiku kopumā. Veselības aprūpes kvalitāte ir viens no kritērijiem, lai valstī ieplūstu investīcijas.
Atgādinām, ka Latvijā joprojām ir viszemākie zāļu iegādes kompensācijas izdevumi Baltijas valstīs. Šogad Latvijā uz vienu iedzīvotāju zāļu iegādes kompensācijai tiek atvēlēti 32 lati, Lietuvā – 42 lati, savukārt Igaunijā – 46 lati, bet citās Eiropas Savienības valstīs –vidēji 224 lati gadā. Latvijas valsts kompensē tikai nelielu zāļu patēriņu – tikai 36%, iepretim citām Eiropas valstīm, kur publiskie fondi un veselības aprūpes budžets sedz pat 70 - 80%.
 
Papildu informācijai:
Iveta Neimane
SUSTENTO valdes locekle
Tālr. + 371 67590437
Mob.tālr. + 371 29191600
e- pasts: iveta.neimane@sustento.lv     
 
SUSTENTO spēks ir sadarbībā
 
Š.g. 7.maijā Rīgā, viesnīcas Avalon Hotel (Kalēju ielā 70) konferenču telpā, no plkst.13.00 līdz 16.00 notiks Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO gadskārtējā pilnsapulce. Tajā paredzēta gan atskaite par iepriekšējā gadā padarīto un uzsākto, gan tikšanās ar Labklājības un Veselības ministriju pārstāvjiem, lai skaidrotu jautājumus par nodarbinātības iespējām cilvēkiem ar invaliditāti un valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem. 
 
LCĪVSO SUSTENTO ir dibināts 2002.gadā, kad līdzīgi kā citās Eiropas valstīs arī Latvijā tika izveidota vairāk nekā 20 nevalstisko organizāciju apvienība, kas spēj pārstāvēt visu cilvēku ar invaliditāti intereses vietējā, nacionālajā un starptautiskajā līmenī. Astoņu gadu darbības laikā SUSTENTO ir kļuvis atpazīstams vairākās nozīmīgās sabiedrību ietekmējošās jomās:
-          rīcības politikas veidošanā un plānošanā cilvēku ar invaliditāti tiesību aizsardzības jomā, kur darbs notiek veselības, izglītības un labklājības nozarē;
-          lai informētu par situāciju Latvijā un labāk izprastu gan citu valstu sasniegumus, gan kļūdas šajā jomā, SUSTENTO pārstāv Latvijas cilvēkus tādās Eiropas Savienības institūcijās kā Eiropas Forumā cilvēkiem ar invaliditāti (EDF), Eiropas Pacientu forumā (EPF), Pieejama tūrisma tīklojumā (ENAT), Koalīcijā par dzīvi sabiedrībā(ECCL), Eiropas Sieviešu lobijā(EWL) un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā (EESIC);
-          savukārt pasaulē – Pasaules Cilvēku ar invaliditāti kustībā (DPI) un Globālajā Invaliditātes fondā (GIF);
-          vienlaikus ar starptautiskajām un nacionālā līmeņa darbībām SUSTENTO regulāri informē un izglīto sabiedrību, veicinot izpratni par cilvēkiem, kuriem ir invaliditāte vai hroniskas slimības, par viņu ikdienas dzīvi, problēmām un sasniegumiem.
 
Šobrīd lielo un pieaugošo sabiedrisko organizāciju lomu savu cilvēku interešu pārstāvniecībā var novērtēt ikviens, kas piedalās un zina, ka spēks ir kopējā rīcībā, tāpēc likumsakarīga ir jaunu sadarbības organizāciju uzņemšana SUSTENTO rindās. Šobrīd 27 dalīborganizācijām, kas apvienojušās zem SUSTENTO vārda, vēlas pievienoties vēl četras: Diabēta federācija,  “Motus Vita”, “Saules Zieds” un Limbažu Diabēta biedrība.
 
SUSTENTO ikdienā strādā ar moto „NEKO PAR MUMS BEZ MUMS”, kas nozīmē, ka valstī neviens svarīgs lēmums par cilvēki ar invaliditāti nedrīkst tikt pieņemts bez šo cilvēku līdzdalības. Tikai sadarbībā un vienotībā ir sasniegts esošais, un vienīgi, kopā pastāvot, spēsim padarīt drošāku mūs aptverošo, tik daudzveidīgo pasauli.
 
 

            

Kā mēs sevi un citus redzam sabiedrībā?

Izjūtas – nevis sapratne – nosaka mūsu apziņu.

Esamība – nevis darbības – piešķir mums vērtību.

Karls Grunevalds, profesors. Dr. med, filoloģijas goda doktors

Cilvēki ar invaliditāti vienmēr ir bijuši neatņemama sabiedrības sastāvdaļa. Šo cilvēku attiecības ar pārējo sabiedrību attīstījušās un mainījušās atbilstoši laikmetam un vēsturiskajām izmaiņām. Viss pasaulē atrodas nemitīgā attīstībā, un sabiedrības briedumu vislabāk parāda tās izaugsme attiecībās ar cilvēkiem ar invaliditāti.

Atskatoties (pat tādā pagātnē kā vakardiena) jāsecina, ka sabiedrību joprojām saista aizspriedumi par cilvēkiem ar invaliditāti. Zināšanu trūkuma dēļ ir bijuši centieni padarīt viņus par likstu un nelaimju cēloņiem un vaininiekiem. Bieži tikušas pārkāptas cilvēku ar invaliditāti tiesības uz cilvēka cienīgu dzīvi, kā arī apdraudēta viņu veselība un dzīvība. Tomēr – līdztekus negatīvajām parādībām pieaugusi tendence rūpēties par cilvēku ar invaliditāti izglītību, labklājību un cilvēktiesībām. Sākot ar 20. gadsimta otro pusi, ir rastas pilnvērtīgas līdzdalības un līdztiesības iespējas. Lielā mērā tas bijis iespējams, pateicoties pašu cilvēku ar invaliditāti uzņēmībai un apstāklim, ka sabiedrība bija nobriedusi ieklausīties un respektēt ikviena cilvēka tiesības. Cilvēkiem ar invaliditāti ir visas tiesības atrasties pārējās sabiedrības vidū, nevis mitināties izolācijā.

Neraugoties uz objektīvām un subjektīvām grūtībām veidot dialogu starp cilvēkiem ar invaliditāti un pārējo sabiedrību, tomēr arvien vairāk nostiprinās uzskats par cilvēku ar invaliditāti kā vērtību (par ko gadsimtiem ilgi uzskatīta tikai nosacīti veselā sabiedrības daļa). Ir izmērāmas lietas, un ir nosacījumi, kas neatbilst kaut kādiem kritērijiem, lai definētu cilvēka vērtību. Cilvēku ar invaliditāti vajadzību apzināšana, respektēšana un iedzīvināšana novērš diskrimināciju, veicina integrāciju un veicina pārējo cilvēku sapratni un toleranci. Visu cilvēku vērtība ir vienāda – neatkarīgi no ārējiem apstākļiem, ierobežojumiem un citu novērtējumiem. Cieņa pret otru cilvēku ir pamats rīcībai, lai visiem cilvēkiem būtu vienādas tiesības un tās tiktu ievērotas. Cilvēka vērtību nevar iznīdēt.

Reliģiskais, medicīniskais un uz cilvēktiesībām balstītais modelis nosaka nosacīti veselās sabiedrības daļas un invalīdu savstarpējo attiecību veidu un diktē rīcības veidu.

Kamēr vēl aizvien veidojas uz tiesību ievērošanu balstīta attieksme pret cilvēkiem ar invaliditāti, neraugoties uz jau esošajiem normatīvajiem aktiem un to daudzajām izmaiņām, lai uzlabotu situāciju, vēl aizvien ir daudz cilvēku, kuriem nav bijusi iespēja realizēt savas tiesības.

Gēnu tehnoloģijas un citu zinātnes nozaru attīstība ir radījusi situāciju, kurā cilvēkiem ar invaliditāti tiek paziņots, ka viņus ir iespējams pārveidot, uzlabojot viņu iedzimtību, vai arī vispār likvidēt dažu veidu invaliditātes, kuras varēs paredzēt sievietes grūtniecības laikā. Tas faktiski nozīmē, ka, izdarot abortu, cilvēce būtu izvairījusies no viena invalīda, bet tam līdzās arī no viena cilvēka.

1. Reliģiskais modelis

Rietumu kristīgās dzīves uztverē saknes ķermeniskās atšķirības izpratnei ir meklējamas Bībelē – kristīgās baznīcas sludinātajās patiesībā un izglītības sistēmā. Cilvēku ar invaliditāti ķermenis tika uzskatīts par ļaunuma iemiesojumu, Dieva nepatikas izrādīšanu, bet dažkārt šo cilvēku dzīve tika salīdzināta arī ar Kristus ciešanām. Tēmas, kas ietver sevī grēka vai svētuma izpratni, neķītrību vai pašu pilnību, riebumu un vājumu, aprūpi un līdzjūtību, dziedināšanu un nastu saistīja ar cilvēkiem, kurus tagad apzīmējam ar jēdzienu “invalīdi”.

Daudzi cilvēki ar invaliditāti dzīvoja kopā ar savām ģimenēm, viņiem bija noteikta loma un uzdevumi. Tādējādi tika realizētas tās vajadzības, kas bija nepieciešamas visas ģimenes izdzīvošanai. Turpretī citi tika izstumti no sabiedrības, un viņu izdzīvošana bija apdraudēta, jo sabiedrībā mājoja uzskats, ka viņi ir nezvēri, kuri nav pelnījuši cilvēka statusu un tātad arī attieksmi. Daži no šiem cilvēkiem kļuva par klaidoņiem, kuri centās aizbēgt un paslēpties no visiem sava kauna vai nabadzības dēļ.

Sabiedrības darbība tika vērsta uz invalīdu izolāciju, uzskatot, ka vislabāk ir šādus cilvēkus vienkārši neredzēt, maksimāli no viņiem izvairoties, lai aizsargātu pārējo sabiedrību. Cilvēki ar invaliditāti tika aizvesti uz attālākām vietām. Turku arhipelāgā, netālu no Somijas krastiem, ir tāda bēdīgi slavena sala, kas ir spitālīgo un fiziski slimo izolācijas vieta. Agrākos laikos, kad cilvēks tika uz turieni pārvietots, viņš ņēma līdzi savu iedzīvi un arī zārku, lai pēc nomiršanas pat viņa ķermenis neatgrieztos atpakaļ.

Reliģiski noskaņotā sabiedrība bieži savas draudzes vai noteiktas teritorijas ietvaros piedāvāja arī dažādus citus veidus, kā rīkoties attiecībā uz invalīdiem. Visbiežāk tika meklētas visas iespējamās metodes šo cilvēku dziedināšanai – piemēram, ļauno garu izdzīšana, ķermeņa attīrīšana, dažādi rituāli vai arī tika nodrošināta aprūpe, viesmīlība un apkalpošana uzskatot, ka tas ir veids, kā cilvēki var kalpot Kristum un pildīt savas dzīves uzdevumu.

Visā Eiropā slimiem bērniem sāka dibināt patversmes, slimnīcas, vēlāk tāds darbs sākās arī ar pieaugušajiem invalīdiem. Parasti šīs labdarības biedrības uzturēja bagātas kundzes, tieši sievietes. Bez šaubām te nevarēja runāt ne par kādu vienlīdzību, jo invalīds tika uzskatīts par cilvēku, kas labprāt un ar pateicību saņem tikai to, ko viņam dod bagātāki cilvēki, par to, kas viņam tiem atmests.

Tomēr nozīmīgas izmaiņas notika sākoties jaunam – izglītības un industrializācijas – laikmetam. Šajā laikā reliģiskās vērtības un izteiksmes tika nomainītas pret racionālu domāšanu un nepieciešamību pārveidoties.

2. Medicīniskais modelis

Attīstoties medicīnai un citām zinātnēm, ārsti un zinātnieki aizstāja priesterus, kas visu laiku bija sabiedrības vērtību un atveseļošanās procesa uzraugs. Darbs kļuva par preci, un cilvēka vērtību noteica viņa darba spējas. Cilvēka dzīves stilu noteica mehānismi. Prāts un zināšanas kļuva visuvareni. Tikai veselie, stiprie un jaunie bija vērtīgā sabiedrības daļa.

Šim laikam bija milzīga ietekme uz tiem, kuru ķermenis neatbilda sabiedrības izveidotajam ideāla modelim. Šo cilvēku dzīve tika pārvērsta pēc medicīniskajiem priekšstatiem, un viņu nākotne līdzinājās medicīniskajām prognozēm. Cilvēki ar invaliditāti tika uzskatīta par nepiederošiem pie veselās un normālās sabiedrības, kas veidojās pilsētās.

Noteikta cilvēku grupa tika parādīta kā neproduktīva un nespējīga. Tika izveidotas speciālas institūcijas, kurām bija divi uzdevumi – atbrīvot ģimenes locekļus no rūpēm par saviem tuviniekiem, lai viņi varētu pildīt savus darba pienākumus, kā arī apmācīt invalīdus, lai viņi varētu kļūt par līdzvērtīgiem sabiedrības locekļiem.

Nav nemaz jāatgriežas tik senā vēsturē, apmēram pirms 50 gadiem, Trešā Reiha laikā, kad Vācijā fiziski likvidēja, nogalināja ne tikai ebrejus, bet arī invalīdus, jo uzskatīja tos par pilnīgi nederīgiem sabiedrībai.

Pēc Otrā pasaules kara ļoti liela pieredze tika iegūta darbā ar kara invalīdiem, jo tad lieli pūliņi tika pielikti viņu rehabilitācijai. Sasniedzot labus rezultātus, atklājās, ka šāda rehabilitācija ir iespējama un sekmīga. Tas vedināja uz domu, ka arī pārējiem invalīdiem būtu nodrošināms rehabilitācijas process. Rehabilitācijas procesā īpaši tika uzsvērtas dažādu invalīdu grupu speciālās vajadzības. Šo specifisko prasību apmierināšanai bija nepieciešams sagatavot speciāli apmācītus cilvēkus, izgatavot dažādas ierīces. Lai rezultāts būtu iespējami labāks, rehabilitācijas procesu vajadzēja sākt pēc iespējas īsākā laikā pēc saslimšanas. Bērni invalīdi no dzimšanas tika uzreiz novirzīti uz speciāliem namiem, kur tos sāks ārstēt jau no pašas bērnības. Šim laika posmam ir raksturīgas speciālās skolas, specializēti uzņēmumi, specializētas darba vietas, kas paredzētas tikai invalīdiem.

Sākotnēji tā bija progresīva pieeja, kas deva iespēju cilvēkam pilnveidot savas spējas un sasniegt zināmu neatkarību sevis aprūpē un uzturēšanā. Tomēr līdz ar modernā laikmeta atnākšanu aizvien lielāks uzsvars tika likts uz sociālo darvinismu, tā rezultātā speciālās institūcijas kļuva par izolācijas un ieslodzījuma vietu, kas nodrošināja sociālo kontroli pār cilvēkiem ar invaliditāti. Izmantojot jaunākos zinātnes sasniegumus, aprūpe institūcijās tika padarīta profesionālāka un labāk aprīkota. Tomēr invaliditāte vēl aizvien tika saprasta kā traģēdija, kas padara cilvēku par bezpalīdzīgu un neatkarīgu nastu sabiedrībai. Invalīda loma nevarēja būt nekas vairāk kā vien būt par rehabilitācijas objektu.

Atbilstoši šim modelim invaliditāte ir katra indivīda, nevis sabiedrības problēma. Jebkura veida atbalsts un ārstēšana tika veikti ar mērķi nodrošināt cilvēkam atbilstošas iemaņas, lai ļautu viņam tikt galā ar savu invaliditāti. Tomēr kultūras jomā, kas daļēji arī bija balstīta uz tolaik modernajiem medicīnas un citu zinātņu sasniegumiem, idealizēts ir vesels un skaists ķermenis, un ikviena novirze no normas tiek uzskatītas par trūkumu un nepilnību.

Turpmākajos gados, balstoties uz ‘normalizācijas’ principa ietekmi, uzsvars no 1970. gada, valsts nodrošinātās aprūpes vietās aizvien vairāk tika runāts par katra indivīda iekļaušanu un aprūpi viņa tuvākajā sabiedrībā. Tomēr medicīniskais invaliditātes modelis noteica uzsvaru uz cilvēka nespēju un atkarību no finansiālā atbalsta un pabalstiem. Ekonomiskais skatījums noteica, ka invalīdiem ir jātiek izglītotiem, lai viņus varētu lietderīgi izmantot.

Tomēr materiālo līdzekļu trūkuma dēļ invalīdi aizvien biežāk tika uztverti kā žēluma objekti, kuri pārdzīvo personisko traģēdiju un uz visu mūžu ir nolemti pavadīt atkarībā no apkārtējo labvēlības vai nelabvēlības. Viņi bija labdarības un altruisma objekti, pateicoties kuriem, labākajai, veselākajai un bagātākajai sabiedrības daļai bija iespēja izcelties, pieprasot par to pateicību un atzinību.

3. Cilvēktiesību modelis

Pēdējā laikā invaliditāte tiek traktēta no sociāli politiskā viedokļa, tādējādi veidojot cilvēktiesību modeli, kurā uzsvars pārvietojies no atkarības uz neatkarību, kur cilvēki ar invaliditāti kļūst politiski aktīvi, iegūstot savas politiskās balss tiesības cīņā pret sociālo vardarbību. Invalīdu aktīvisti, iesaistot savā darbībā politiķus, izmanto citu sociālo kustību stratēģiju cīņā par savām cilvēktiesībām. Šī stratēģija ir nesusi gan ieguvumus, gan arī dažus ierobežojumus.

Pagājušā gadsimta 80. gadu vidū dažas Rietumu valstis sāka strādāt pie likumdošanas, kurā aizbildnieciskās attieksmes vietā parādījās uz tiesībām balstīta attieksme pret cilvēkiem ar invaliditāti. Šajā likumdošanā tika risināti jautājumi par sociālo taisnīgumu un diskrimināciju. Likumdošanā tika arī pievērsta uzmanība invaliditātes jēdziena skaidrojumam, nosakot, ka tā nav katra indivīda medicīniska problēma, bet gan ir šķērslis ceļā uz līdzdalību sabiedrībā notiekošajos procesos, šķērslis, lai piedalītos tādās sociālajās aktivitātēs kā nodarbinātība, izglītība, atpūta utt. Brīdī, kad cilvēkiem ar invaliditāti netika nodrošinātas tādas pašas iespējas kā ikvienam citam sabiedrības loceklim, varēja tikt ierosināts tiesas process, tādējādi nodrošinot cilvēktiesību ievērošanu.

Bija sācies integrācijas process, kas nozīmē to, ka cilvēki ar invaliditāti uzturas, dzīvo un strādā tajās pat vietās, kur visi pārējie cilvēki. Tas nozīmē to, ka sabiedrība sākusi saredzēt daudz vairāk kopējo iezīmju nekā atšķirīgo, kas ļāva būt visiem kopā. Iekļaujot invalīdus sabiedrības dzīvē, viņi realizē savas vajadzības kopā ar citiem sabiedrības locekļiem tās iekšienē, jau no paša sākuma kļūstot par neatņemamu tās sastāvdaļu.

Tomēr vēl aizvien cilvēki ar invaliditāti tika uzlūkoti kā kādas sabiedrības minoritātes sastāvdaļa. Tādējādi šie cilvēki sāka apzināties savu vērtību, un barjera starp ‘normālajiem’ un ‘nenormālajiem’ pamazām izzuda, pieprasot, lai sabiedrībā ikvienam tiktu nodrošinātas vienādas tiesības. Sabiedrība pieņēma, ka cilvēki ar invaliditāti paši var lemt par to, ko viņi vēlas, un pārējie cilvēki – ārsti un rehabilitācijas profesionāļi, tikai izpilda viņu vēlmes.

Pilnīga iesaistīšana, iekļaušana sabiedrībā praktiski ir sapnis un liela vēlme, jo nekur sabiedrībā pasaulē visā pilnībā tā nav sasniegta. Dzīve sabiedrībā vienādā mērā pienākas pilnīgi visiem – neatkarīgi no veselības, ķermeņa uzbūves u. c.

 

 

Gunta Anča

Rīga, 2010.gada 28.aprīlī
 
SUSTENTO aicina valdību būt izlēmīgai
 
Latvijas cilvēku ar invaliditāti un pacientu organizāciju apvienība SUSTENTO ir pārliecināta, ka Veselības ministrija nevar palikt bez ministra laikā, kad valstī tiek veidots nākamā gada budžets. No šī budžeta sadalījuma būs atkarīga daudzu Latvijas iedzīvotāju veselība un arī dzīvība.
 
Šobrīd situācija veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai Latvijas iedzīvotājiem ir kritiska. Mūsu organizācija katru dienu saņem zvanus no izmisušiem cilvēkiem, kas nespēj samaksāt par slimnīcu, ārsta konsultāciju vai zālēm. SUSTENTO tikko veiktā aptauja rāda, ka 30,6 % nevar apmaksāt ārstēšanos slimnīcā, 34% nevar nopirkt zāles, bet 3,4% nevar atļauties neko.
 
Presē plaši izskanējusi informācija par slimnīcu lielajiem parādiem, kas, protams, atsaucas uz pacientiem. Visam pāri ir ziņas par Veselības ministrijas nepareizo finansu sadalījumu, lielajām administratīvajām izmaksām un citām pārvaldes problēmām. Katrs ministrs, kas vadījis šo ministriju, tiek turēts aizdomās par savu interešu negodīgu virzīšanu.
 
Šajā situācijā mūs tiešām pārsteidz valdības vilcināšanās apstiprināt Antru Sakni ministres amatam, ja, protams, viņa aizvien vēl ir gatava to pildīt.
Antras Sakne kā LU docente orientējas veselības aprūpes sistēmā un tās problēmās. Viņas Ekonomikas zinātņu doktora grāds ļautu skatīt nozari ekonomikas kontekstā, tomēr vissvarīgākais viņa nav bijusi saistīta ne ar vienu konkrētu ārstniecības iestādi.
 
Mēs esam pārliecināti, ka Veselības ministra apstiprināšanu nedrīkst ne aizkavēt, ne vēl jo vairāk atlikt. Katra diena nes jaunus zaudējumus nozarē, un tas vistiešākā veidā atsauksies uz cilvēku veselību un dzīvību.
.
Aicina partijas atbildīgāk izturēties pret veselības budžetu
 
Latvijas ārstu un pacientu nevalstiskās organizācijas nosūtījušas kopīgu vēstuli visām Saeimā pārstāvētajām politiskajām partijām ar aicinājumu palielināt nākamā gada budžetā finansējumu valsts kompensējamajiem medikamentiem un paaugstināt to kompensācijas procentu.
 „Eksperiments par to, vai hroniski slimie pacienti spēs vai nespēs iegādāties sev nepieciešamos medikamentus, ir beidzies ļoti nesekmīgi”, teikts vēstulē. Tajā atgādināts, ka kopš 2009.gada 1.marta Latvijas Ministru kabinets noteica trīs kompensācijas kategorijas valsts kompensējamajiem medikamentiem - 100%, 75% un 50% apmērā līdz tam pastāvošo 100%, 90%, 75% un 50% vietā, kā rezultātā faktiski ap pusmiljonam pacientu maksājumi par ikdienā nepieciešamajām zālēm pieauga pat divas reizes.   
Latvijas Cilvēku ar īpašajām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO veiktā aptauja liecina, ka 55% pacientu veselības stāvoklis pēdējā gada laikā ir pasliktinājies. 17% pacientu norāda, ka tieši tas, ka pietrūkst līdzekļu medikamentu iegādei, ir veicinājis jau esošo hronisko slimību saasināšanos. Pēc 2009. gada martā ieviestajām izmaiņām valsts kompensējamo medikamentu sistēmā 45% pacientu kompensējamās zāles vairs nepieciešamajā apjomā iegādāties nespēj. Ikmēneša līdzmaksājums par valsts kompensējamajiem medikamentiem 18% pacientu veido pat 30% un vairāk procentu no viņu ikmēneša ienākumiem. 
Vēstulē uzsvērts, ka, veidojot 2011.gada valsts budžetu, ir kardināli jāmaina pieeja, par prioritāti izvirzot pieejamību primārajai veselības aprūpei. Pasaulē sen atzīts, ka investīcijas primārajā aprūpē ir ļoti nozīmīgas. Piemēram, miokarda infarkts, lietojot zāles, samazinās par 21-72%, bronhiālās astmas pacientiem hospitalizācija samazinās par 54%. Iedzīvotāji, kuriem tiek nodrošinātas zāles, mazāk izmanto neatliekamās palīdzības pakalpojumus, kas būtiski palielina valsts izdevumus šajā izmaksu pozīcija.
Nevalstiskās organizācijas aicina:
samazināt pacientu līdzmaksājumu daļu par primārās aprūpes, sekundārās ambulatorās un profilaktiskajiem medicīniskajiem pakalpojumiem;
nodrošināt pacientu līdzmaksājuma daļu par kompensējamajiem medikamentiem vismaz 2009. gada I ceturkšņa līmenī,
nodrošināt visu recepšu zāļu kompensāciju 80% līmenī,
paplašināt diagnožu skaitu, kuru gadījumā ārstēšanai pienākas kompensējamie medikamenti. 
Vēstulē atgādināts, ka Latvijā valsts kompensētā daļa no kopējā zāļu patēriņa ir ļoti neliela - tikai 36%. Salīdzinoši citās Eiropas valstīs publiskie fondi un veselības aprūpes budžets sedz pat 70% - 80% no kopējā zāļu tirgus. Latvijā joprojām ir viszemākie zāļu iegādes kompensācijas izdevumi Baltijas valstīs. Šogad Latvijā uz vienu iedzīvotāju zāļu iegādes kompensācijai tiek atvēlēti 32 lati, Lietuvā – 42 lati, savukārt Igaunijā – 46 lati, bet citās Eiropas Savienības valstīs - vidēji 224 lati gadā. Patlaban valsts apmaksātā zāļu daļa no kopējā zāļu patēriņa Latvijā ir tikai 36%.
Vēstuli parakstījušas šādas organizācijas: SUSTENTO, APEIRONS, Inko Centrs, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija, Latvijas Māsu savienība, Latvijas Māsu vadītāju asociācija, Latvijas Māsu arodbiedrība.
 
 
Medikamentiem tērē pat 30% no mēneša ienākumiem  
 
Pēdējā gada laikā samazinājusies pacientu pieejamību medikamentozai ārstēšanai un medicīnisko pakalpojumu pieejamībai. Pēc 2009. gada martā ieviestajām izmaiņām valsts kompensējamo medikamentu sistēmā un līdzmaksājuma daļas palielināšanas 45% pacientu kompensējamās zāles nepieciešamajā apjomā vairs iegādāties nespēj.
 
Ikmēneša līdzmaksājums par valsts kompensējamajiem medikamentiem 18% pacientu veido pat 30% un vairāk procentu no viņu ikmēneša ienākumiem, liecina Latvijas Cilvēku ar īpašajām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO veiktā aptauja šā gada martā. SUSTENTO valdes priekšsēdētāja Gunta Anča atzīst: „Valsts parādi slimnīcām par sniegto neatliekamo medicīnisko palīdzību ir sekas tam, ka vāji darbojas ambulatorā aprūpe, kas sevī ietver arī medikamentu pieejamību. Lai gan valsts pērn, palielinot finansējumu ambulatorai aprūpei, acīmredzot cerēja, ka tiks noņemts slogs no slimnīcām, tas nenotika, jo ambulatorai aprūpei (t.sk. komp. zālēm) nauda netika piešķirta pietiekamā apjomā. Līdz ar to pārāk daudz cilvēku nonāk slimnīcās kā neatliekamās medicīniskās palīdzības pacienti, tādejādi palielinot kopējās valsts izmaksas veselības aprūpei”.
 
Veiktais pētījums atklāj, ka 55% pacientu ar hroniskajām slimībām ģimenes ienākumi ir nepietiekami, lai segtu ārstēšanās izdevumus: 34% pacientu atzīst, ka trūkst līdzekļu medikamentu iegādei, 31% - lai ārstētos slimnīcā, savukārt 20% norāda, ka viņiem trūkst naudas analīžu un citu izmeklējumu veikšanai. Lai risinātu šo situāciju, 32% retāk apmeklē ārstu, savukārt 27% nepērk visas ārsta izrakstītās zāles.
Visbiežāk naudas medikamentiem pietrūkst cilvēkiem ar invaliditāti un vecāka gada gājuma cilvēkiem – pensionāriem. Tomēr arī strādājošo vidū ir tādi, kuriem pietrūkst naudas, lai iegādātos visus izrakstītos valsts kompensētos medikamentus.
Ja pensionāri norāda, ka apmaksāt zāles palīdz radinieki, tad strādājošie biežāk atsakās no ārstu apmeklējuma, plānveida ārstēšanās slimnīcā vai nepērk visas izrakstītās zāles.
55% aptaujāto pacientu atzīst, ka viņu veselības stāvoklis pēdējā gada laikā ir pasliktinājies. 17% pacientu norāda, ka tieši tas, ka pietrūkst līdzekļu medikamentu iegādei, ir veicinājis jau esošo hronisko slimību saasināšanos, savukārt 2% pacientu medikamentozās ārstēšanās samazinājums veicinājis jaunu slimību rašanos.
Atbildot uz jautājumu, kādiem jābūt valdības lēmumiem, lai uzlabotu pacientu medicīnisko aprūpi, 34% ierosina samazināt līdzmaksājumu par ārstēšanos slimnīcā, savukārt 61% domā, ka nepieciešamas komplekss medicīnisko pakalpojumu pieejamības problēmas risinājums - jānodrošina kompensējamo medikamentu līdzmaksājuma daļa vismaz 2009. gada I ceturkšņa līmenī, jānodrošina visu recepšu zāļu kompensācija 80% līmenī, jāpaplašina diagnožu skaits, kuru ārstēšanai pienākas kompensējamie medikamenti, jāsamazina līdzmaksājums par ārsta apmeklējumu un ārstēšanos slimnīcā.
„Līdz šim Latvijā maz tiek runāts par ES valstu pieredzi, kas paredz kompensēt izdevumus par recepšu medikamentiem. Uzskatām, ka šāda prakse jāievieš arī Latvijā, jo tas veicinās cilvēku pieejamību medicīnas pakalpojumiem. Kā apliecina pētījums - daudzi cilvēki, taupot naudu, neiegādājas ārsta izrakstītos medikamentus un līdz ar to iegūst hroniskas slimības, kas vēlāk prasa no valsts ievērojamus papildu līdzekļu to ārstēšanai, kā arī palielina valsts neatliekamās palīdzības izmaksas. Recepšu medikamentozās ārstēšanas nodrošināšana kļūst īpaši būtiska tieši šobrīd, kad ļoti lielai sabiedrības daļai trūkt naudas. Tās taupīšana uz veselības rēķina šodien radīs būtisku izdevumus rīt. Turklāt vērojama tendence, ka cilvēki ne tikai neatļaujas apmeklēt ārstu, bet arī cenšas taupības nolūkos medikamentus aizstāt ar pārtikas piedevām, kurām nav nekāda ārstnieciskā efekta,” saka SUSTENTO valdes locekle Iveta Neimane.  
            Diemžēl mūsu rīcībā esošie dati par budžeta statistiku grauj ilūzijas, ka papildu naudu valsts kompensējamajām zālēm valdība vēlēsies atrast. 2009. gadā - pēc grozījumu veikšanas valsts budžetā - kompensējamajiem medikamentiem budžets no 66,4 miljoniem tika samazināts uz 63,4 miljoniem latu. Lai gan 2010. gadā kompensējamajiem medikamentiem tiek atvēlēts 71 miljons latu, aptauja pierāda, ka joprojām tas ir nepietiekami, lai segtu pacientu neatliekamās vajadzības. Valsts kompensētā daļa no kopējā zāļu patēriņa Latvijā ir ļoti neliela - tikai 36%. Salīdzinoši Eiropas valstīs publiskie fondi un veselības aprūpes budžets sedz pat 70 - 80% no kopējā zāļu tirgus. Gribu atgādināt, ka mūsu valstī joprojām ir viszemākie zāļu iegādes kompensācijas izdevumi Baltijas valstīs. Šogad Latvijā uz vienu iedzīvotāju zāļu iegādes kompensācijai tiek atvēlēti 32 lati, Lietuvā – 42 lati, savukārt Igaunijā – 46 lati, bet citās Eiropas Savienības valstīs –vidēji 224 lati gadā. Nauda ir ārkārtīgi nepieciešama, jo tas vairs nevienam nav noslēpums, ka cilvēki Latvijā ir ļoti slimi – aug onkoloģisko slimnieku skaits, sirds un asinsvadu, bronhiālās astmas pacientu skaits u.c.”, atzīst SUSTENTO valdes priekšsēdētāja Gunta Anča.
Lai neciestu neaizsargātākā sabiedrības daļa, saglabājoties valsts vispārējai ekonomiskajai stagnācijai, nepieciešamība palielināt valsts kompensācijas procentu medikamentiem un kompensējamo medikamentu kopējo budžetu kļūst pilnīgi obligāta. LR Ministru kabineta 2009. gada lēmums par trīs kompensācijas kategorijas valsts kompensējamajiem medikamentiem ieviešanu Latviju ir atvirzījis 2007. gada pavasara situācijā, kad lielai daļai diagnožu, kurām šobrīd ir samazināts kompensācijas apjoms, tas tika paaugstināts. Jāatgādina, ka kopš 2009.gada 1.marta ir noteiktas trīs kompensācijas kategorijas valsts kompensējamajiem medikamentiem 100%, 75% un 50% apmērā iepriekšējo –100%, 90%, 75% un 50% vietā.  
 
SUSTENTO aptauja tika veikta 2010. gada martā visos Latvijas reģionos, pēc nejaušības principa aptaujājot poliklīniku un veselības centru apmeklētājus. 17 % respondentu ir vecumā līdz 40 gadiem, 40% vecumā no 40 līdz 50 gadiem, 32% vecāki par 70 gadiem. 35% aptaujāto strādā, savukārt 65% ir pensionāri vai saņem invaliditātes pensijas. 
 
 
Papildu informācija:
SUSTENTO valdes locekle Iveta Neimane
Tālr. + 371 67590437
Mob.tālr. + 371 29191600
e- pasts: iveta.neimane@sustento.lv      
 
SUSTENTO šajā vēstulē Valsts amatpersonas aicina atcerēties, „ka medicīna nav bizness, kas vērsts uz peļņas iegūšanu, bet gan pirmkārt sociālais pakalpojums, kas atdevi dos tikai ilgtermiņā. Aizmirstot šo vispārzināmo patiesību, briesmām tiek pakļauti ne tikai šī brīža Latvijas iedzīvotāji, bet arī mūsu valsts nākamās paaudzes.
 
Kompensējamo medikamentu regulāra lietošana vairāk nekā 400 000, hroniski slimiem cilvēkiem ar tādām diagnozēm kā diabēts, astma, sirds išēmiskā slimība, hipertensija, reimatoīdais artrīts un daudzām citām, Latvijā ir ne tikai labas pašsajūtas nodrošinājums, bet bieži arī dzīvības priekšnoteikums. Tāpēc katrs samazinājums šajā budžetā uzskatāms kā tiešs apdraudējums dzīvībai.”
 
SUSTENTO atgādina, ka Latvijas valsts izdevumi kompensējamiem medikamentiem jau tagad ir zemākie Eiropā.
 
„Šī budžeta tālāka samazināšana palielinās pacientu līdzmaksājumus par medikamentiem, un tas būtiski ietekmēs hroniski slimo cilvēku dzīves kvalitāti, kas attiecīgi ierobežos gandrīz pusmiljona Latvijas iedzīvotāju spēju pilnvērtīgi dzīvot un strādāt, dodot savu ieguldījumu Latvijas ekonomikas atveseļošanā.
Latvijas Republikas Satversmes 111. pants nosaka, ka valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu. Tomēr jau šobrīd, pēc SUSTENTO jūnijā veiktās telefonaptaujas, 70% aptaujāto nevar atļauties nepieciešamos medicīnas pakalpojumus, 22% nenopērk visus ārsta izrakstītos medikamentus, bet 5% no aptaujātajiem jau tagad nevar iegādāties ārsta nozīmētos kompensējamos medikamentus. Jāatgādina, ka zāles iedzīvotājiem no šā gada jau tāpat ir sadārdzinājušās, palielinot PVN likmi medikamentiem no 5 uz 10%. Aptaujas dati rāda, ka pēc PVN pieauguma 76% no pacientiem par zālēm tērē vairāk naudas un vidēji izdevumi palielinājušies par 15 Ls mēnesī.
 
Valstī pacientiem finansiāli faktiski jau vairs nav pieejama plānveida stacionārā aprūpe, no nesena laika ir ierobežota arī neatliekamā palīdzība. Pētījumi liecina, ka vislētākā veselības aprūpes daļa ir profilakse un ambulatorā palīdzība. Kompensējamie medikamenti ir ambulatorās aprūpes neatņemama sastāvdaļa un lielākai daļai hronisku pacientu vienīgais palīdzības veids. Samazinot arī kompensējamo medikamentu finansējumu, cilvēki ar hroniskām un ļoti smagām slimībām tiks atstāti bez jebkādas medicīniskās palīdzības.”
 
Vēstules nobeigumā SUSTENTO aicina, šo daudzo cilvēku vārdā, nepieļaut finansējuma samazināšanu kompensējamiem medikamentiem, jo aiz tā stāv cilvēku dzīvības.

Arī Latvijā cilvēkiem ar invaliditāti ir pavērtas pilnvērtīgas līdzdalības iespējas

 

Šodien ir pagājuši tieši trīs gadi no brīža, kad ANO galvenajā mītnē Ņujorkā parakstīšanai visām valstīm un reģionālās integrācijas organizācijām tika atvērta Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām un tās Protokols. Šajā  datumā – 30.martā – beidzies ieilgušais, nu jau vēsturiskais, process Latvijā, kad ar aktīvu un pat izšķirīgu LCĪVSO SUSTENTO līdzdalību ir izsludināts likums „Par Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām” un ar 31.martu stāsies spēkā ratificētā ANO Konvencija „Par personu ar invaliditāti tiesībām”.

 

Arī mūsu valstī turpmāk būs iespējams konstruktīvi veidot cilvēku ar invaliditāti dzīvi sabiedrībā tādu, kas atbilst viņu interesēm un vajadzībām, kur, izprotot atšķirības, valstī ar demokrātisku iekārtu pret tām izturas ar iecietību un izpratni.

 

Konvencijas ratifikācijas rezultātā arī Latvijā ir jānosaka pasākumi, kas pakāpeniski īstenotu personu ar invaliditāti ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības.

Saskaņā ar Pasākumu plānu tās īstenošanai 2010.-2012.gadam darbs jāuzsāk vairākām Labklājības ministrijas izveidojamajām darba grupām, kuru sastāvā būs nozaru ministriju, Tiesībsarga biroja, sociālo partneru, kā arī biedrību, kas pārstāv personu ar invaliditāti intereses, pārstāvji.

Tiks lemts par nepieciešamību veikt grozījumus tiesību aktos, kas saistīti ar rīcībspējas jautājumu, tiks izvērtēta nepieciešamība izstrādāt visaptverošu likumprojektu, kurā tiktu noteikts diskriminācijas aizliegums uz visiem pamatiem, tiks risināti pieejamības jautājumi, kā arī uzsākta pamatnostādņu Konvencijas īstenošanai 2013.-2019.gadam projekta izstrāde.

Ja Konvencijas īstenošanas pasākumu plāns 2010.-2012.gadam aptver aktivitātes, kas galvenokārt neprasa papildus līdzekļus no valsts un pašvaldību budžetiem, tad Pamatnostādnes Konvencijas īstenošanai 2013.-2019.gadam jau iecerētas kā programmdokuments, uz kā pamata būs iespējams patiešām lietpratīgi risināt personu ar invaliditāti dzīves kvalitātes uzlabošanas jautājumus.

 

Saskaņā ar Latvijā izsludināto likumu „Par Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām” tās ieviešanu koordinē Labklājības ministrija un īstenošanu pārrauga Tiesībsarga birojs. Tāpat Konvencija paredz arī pilsoniskās sabiedrības un jo īpaši cilvēku ar invaliditāti un to pārstāvošo organizāciju iesaistīšanos un piedalīšanos konvencijas īstenošanas pārraudzības procesā, jo tām būs regulāri jāgatavo konvencijas īstenošanas progresa ziņojumi ANO Personu ar invaliditāti tiesību komitejai, kā arī par veiktajiem pasākumiem regulāri jāatskaitās Eiropas Komisijai.

 

Mūsu valsts un sabiedrības turpmākā sadarbība un rīcība vērsīs Konvencijas noteiktās pārmaiņas par ierastu dzīves normu, lai ikviens justos drošs šajā pasaulē.

8. gadskārtējā pacientu organizāciju vadītāju konference – VESELĪBA IZAUGSMEI

    Š.g. 13.septembrī Rīgā Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā (Antonijas ielā 1) no plkst. 10:00 līdz 15:30 norisināsies Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO rīkotā konference VESELĪBA IZAUGSMEI.

     Līdz 2020. gadam Latvija ir izvirzījusi ambiciozu mērķi – "Ekonomikas izrāviens – katra Latvijas iedzīvotāja un valsts labklājības pieaugumam!". Valdība ziņo par Latviju kā straujāk augošo ekonomiku Eiropas Savienībā. Tomēr veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība aizvien nav valdības dienas kārtībā un provizoriskie dati liecina, ka izdevumi veselībai būs vien 2,8% no IKP. Izejot no šī politiskā uzstādījuma un reālajiem valdības darbiem, tika veidota gadskārtējās, patiesību sakot, visu Latvijas pacientu konferences dienas kārtība.

    Jau 8.reizi ap100 cilvēku ar invaliditāti un hronisku slimnieku biedrību pārstāvju no visas valsts, pēc LCĪVSIO SUSTENTO iniciatīvas, satiekas, lai diskutētu par veselības aprūpes politiku. Šogad konferencē uzklausīsim ne tikai Veselības ministrijas pārstāvjus, ar ministri Ingrīdu Circeni priekšgalā, bet arī deputātus no Eiropas Parlamenta – Kārli Šadurski, un no Saeimas – Vitāliju Orlovu.

    Paneļdiskusijā “Veselības aprūpes pieejamība – stūrakmens ekonomiskam izrāvienam” uzstāsies LPS sociālo un veselības jautājumu padomniece

S. Šimfa, P. Leiškalns – LDDK sociālo un veselības aprūpes jautājumu eksperts, P. Krīgers – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības prezidents un Pasaules Veselības organizācijas pārstāve Aiga Rūrāne.

    Konferences otro daļu veltīsim informācijai par Pārrobežu veselības aprūpes direktīvas praktisko pusi, par šogad iesākto zāļu blakusparādību monitoringu, kā arī vēl topošo primārās veselības aprūpes attīstības plānu.

 

Ieinteresētos žurnālistus aicinām sazināties ar Ivetu Neimani, LCĪVSO SUSTENTO politikas koordinatori – mob.tālr.29191600 vai iveta.neimane@sustento.lv

 
Diskusijas

 

Apmeklētāji: 4823823