sākumlapajūsu jautājumslapas karte Ru En
AA  
SUSTENTO > Eiropas lietas > Aktuālitātes > Invaliditātes stratēģija (2010.- 2020.) Drukāt
Invaliditātes stratēģija (2010.- 2020.)
2010.gada 15.novembrī Eiropas Komisija pieņēma jaunu stratēģiju – Invaliditātes stratēģiju, lai veicinātu cilvēku ar invaliditāti vienlīdzīgas iespējas piedalīties sabiedrības dzīvē.

Šo mērķu sasniegšanai: cilvēkiem ar invaliditāti izmantot savas tiesības piedalīties sabiedriskajā dzīvē un darba tirgū, vēl nesenā pagātnē tika izveidota arī beidzamā ANO Konvencija par cilvēku ar invaliditāti tiesībām.
Ir taču tik pašsaprotami: paspēt uz autobusu, iepirkties tuvākajā veikaliņā, būt visur kopā ar draugiem, redzēt vai spēlēt sporta spēles, "sērfot" internetā, izvēlēties TV programmas vai balsot vēlēšanās. Tomēr Eiropas Savienībā (ES) aptuveni 80 miljoniem cilvēku ar vieglu vai smagu invaliditāti ikdienā lielākoties ir jāsastopas ar fiziskajiem šķēršļiem, kas traucē pilnībā iekļauties sabiedrībā, jo nav pieejamības nedz vietai (piem., tuvākais veikaliņš, vēlēšanu iecirknis), nedz lietai ("sērfot" internetā) vai informācijai (izvēlēties TV programmas). Ir cilvēktiesības kā ikvienam, bet nav iespējas tās īstenot kā ikvienam. Jāatzīmē, ka arī darba un izglītošanās iespējas ir ierobežotas, ES cilvēku ar invaliditāti nabadzība vidējo līmeni pārsniedz par 70 %.
Lai sekmētu šīs situācijas maiņu un cilvēkiem ar invaliditāti turpmāk netiktu ierobežotas viņu iespējas īstenot savas Eiropas Savienības pilsoņa tiesības, ES ir pieņēmusi Invaliditātes stratēģiju no 2010. līdz 2020.gadam.
 Šīs stratēģijas pamatdarbības jeb rīcības jomas ir vairākas, no kurām būtiskākās ir:
1)      pieejamība. Mērķis ir panākt, lai visā ES ir vienāda standartu sistēma, kas padarītu ne vien apkārtējo vidi, bet arī publiskos pakalpojumus vienlīdzīgi pieejamus arī cilvēkiem ar jebkāda veida invaliditāti. Eiropas Komisija drīzumā apsvērs par īpaša ES tiesību akta par pieejamību ierosināšanu jau tuvākajā laikā (līdz 2012.gadam). Tajā tiktu noteikti ES standarti precēm, pakalpojumiem un sabiedriskajām ēkām;
2)      līdzdalība. Cilvēkiem ar invaliditāti un viņu ģimenēm jāspēj vienlīdzīgi iesaistīties visa veida sabiedriskajās aktivitātēs: vēlēšanās, darījumos ES institūcijās utt.. Tāpat visās ES dalībvalstīs jāatzīst invaliditātes apliecības, kas, nodrošinātu cilvēku ar invaliditāti līdztiesību gan strādājot, gan dzīvojot vai ceļojot ārzemēs;
3)      finansējums. Jānodrošina, ka ES programmās un fondos visās politiskajās jomās, kas attiecas uz cilvēkiem ar invaliditāti, būtu arī atbilstošs atbalsts cilvēkiem ar invaliditāti;
4)      sapratnes veicināšana. Lai Eiropas sabiedrība izprastu invaliditātes jautājumus. Šajā jomā tiek uzsvērta precīzas statistikas nozīme par cilvēkiem ar invaliditāti, tāpēc ir jāveic vienota un atbildīga, līdz šim nebijusi persondatu apkopošana. Eiropas Pamattiesību aģentūrai šīs stratēģijas ietvaros ir pienākums veikt datu apkopošanu, pētījumu un izvērtējumu, lai atklātu objektīvos šķēršļus, kas cilvēkiem ar invaliditāti liedz izmantot savas tiesības.
Jaunajai Invaliditātes stratēģijai ir konkrēts laika grafiks, par kura īstenošanu Eiropas Komisija regulāri atskaitīsies ANO saskaņā ar parakstīto Konvenciju par cilvēku ar invaliditāti tiesībām.

Kā Invaliditātes stratēģijas ievērošana tiek plānota Latvijā? Labklājības ministrijā tiks turpināts darbs pie jau spēkā esošo attīstības plānošanas dokumentos ietverto uzdevumu izpildes - Rīcības plāns un tās izraisīto seku mazināšanas politikas pamatnostādņu īstenošanai 2005.-2015. gadam, ANO Konvencijas par cilvēku ar invaliditāti tiesībām īstenošanas plāns 2010.-2012.gadam, kas citu uzdevumu starpā paredz arī ANO Konvencijas par cilvēku ar invaliditāti tiesībām īstenošanas pamatnostādņu 2013.-2019.gadam izstrādi."
Lai to visu izdarītu, pirmkārt, būs jānodrošina jaunā Invaliditātes likuma darbība, kas stājies spēkā jau ar 2011.gada 1.janvāri. Otrkārt, Labklājības ministrija izstrādā pamatnostādnes ANO Konvencijas ieviešanai 2013.-2019.gadā.
Savukārt nevalstiskās organizācijas, kas pārstāv cilvēku ar invaliditāti intereses Latvijā, ir un būs tās, kas veicinās šo procesu ieviešanu dzīvē, sekos līdzi tam, lai reāli notiktu izmaiņas vidē, kur sabiedrības neizpratnes un nezināšanas dēļ cilvēki ar invaliditāti labākajā gadījumā joprojām vai nu paši meklē veidus, kā iespēt risināt savas cilvēktiesības, vai gaida palīdzību, vai arī jūtas vientuļi un nesaprasti.
 
Diskusijas

 

Apmeklētāji: 3409983