sākumlapajūsu jautājumslapas karte Ru En
AA  
SUSTENTO > ANO Konvencija > Latvija ratificējusi ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām Drukāt
Latvija ratificējusi ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām
Latvija ratificējusi ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām
 
 
Šā gada 28.janvārī Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents 17.februārī izsludinājis likumu „Par Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām”. Ratificētā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Konvencija „Par personu ar invaliditāti tiesībām” Latvijā stāsies spēkā trīsdesmitajā dienā pēc tam, kad Latvija iesniegs savu ratifikācijas dokumentu ANO Ģenerālajā asamblejā.
Konvencija iezīmē ideoloģijas maiņu attieksmē un pieejā personu ar invaliditātes politikas jautājumiem. Tā iezīmē pāreju no politikas, kas koncentrēta uz šo mērķa grupu kā uz līdzjūtības, medicīniskās aprūpes un sociālās aizsardzības „objektu” uz politiku jaunā kvalitātē, t.i., uz visu veidu šķēršļu novēršanu šo personu pilnvērtīgai iekļaušanai sabiedrībā, apzinoties jebkura cilvēka patieso vērtību, tiesības un viņa iespēju pieprasīt šīs tiesības un pašam pieņemt lēmumus, balstītus uz viņa informētību un piekrišanu, un līdzdarboties savā un  sabiedrības interešu labā.
Pēc ANO datiem Konvenciju uz šo brīdi ir kopumā parakstījušas jau 144 valstis, tai skaitā visas Eiropas Savienības dalībvalstis. Konvenciju ratificējušas pagaidām tikai 79 valstis. No 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm konvenciju jau ir ratificējušas 12 valstis – Austrija, Beļģija, Čehija, Dānija, Vācija, Ungārija, Itālija, Portugāle, Slovēnija, Spānija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste. Tagad tām pievienojas arī Latvija.
Jāatzīmē, ka 2010.gada 22.janvārī ANO Ģenerālās asamblejas galvenajā mītnē Ņujorkā Latvijas Republikas vārdā tika parakstīts arī Konvencijas „Par personu ar invaliditāti tiesībām” Fakultatīvais protokols, kas sniedz iespēju personām ar invaliditāti, kuras uzskata, ka Konvencijas dalībvalsts pārkāpj tiesības, kas noteiktas Konvencijā, iesniegt paziņojumus ANO Personu ar invaliditāti tiesību komitejai. Likumprojekts „Par Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībāmFakultatīvo protokolu” ir iesniegts izskatīšanai Saeimā. Kopumā uz šo brīdi protokolu ir ratificējušas 50 valstis, tai skaitā 10 Eiropas Savienības dalībvalstis (Austrija, Beļģija, Vācija, Ungārija, Itālija, Portugāle, Slovēnija, Spānija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste).
Saskaņā ar augstāk minēto likumu „Par Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām” šīs konvencijas ieviešanu koordinē Labklājības ministrija, bet tās īstenošanu pārrauga Tiesībsarga birojs. Konvencija paredz arī pilsoniskās sabiedrības un jo īpaši personu ar invaliditāti un to pārstāvošo organizāciju iesaistīšanos un piedalīšanos konvencijas īstenošanas pārraudzības procesā.
Ko mums visiem dos šo dokumentu ratifikācija?
Saskaņā ar konvenciju, katrai dalībvalstij ir jānosaka pasākumi, kas pakāpeniski īstenotu personu ar invaliditāti ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības, šim mērķim maksimāli izmantojot pieejamo resursu iespējas. Pašreizējos apstākļos gan ir ļoti grūti sameklēt kādus papildus finanšu avotus valsts un pašvaldību budžetos, līdz ar to konvencijas īstenošanas pirmajos gados ievērojami rezultāti tūlītēji varbūt vēl nebūs redzami. Darbs pašreiz notiek saskaņā ar Pasākumu plānu Konvencijas īstenošanai 2010.-2012.gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2009.gada 12.oktobra rīkojumu Nr.693). Šogad pavasarī plānoto uzdevumu ietvaros darbu uzsāks vairākas Labklājības ministrijas izveidotās darba grupas, kuru sastāvā būs nozaru ministriju, Tiesībsarga biroja, sociālo partneru, kā arī biedrību, kas pārstāv personu ar invaliditāti intereses, pārstāvji. Tiks lemts par nepieciešamību veikt grozījumus tiesību aktos, kas saistīti ar rīcībspējas jautājumu, tiks izvērtēta nepieciešamība izstrādāt visaptverošu likumprojektu, kurā tiktu noteikts diskriminācijas aizliegums uz visiem pamatiem, tiks risināti pieejamības jautājumi, kā arī tiks uzsākta pamatnostādņu Konvencijas īstenošanai 2013.-2019.gadam projekta izstrāde. Ja Konvencijas īstenošanas pasākumu plāns 2010.-2012.gadam aptver aktivitātes, kas galvenokārt neprasa papildus līdzekļus no valsts un pašvaldību budžetiem, tad, cerībā uz valsts ekonomikas atveseļošanos, paredzēts, ka Pamatnostādnes Konvencijas īstenošanai 2013.-2019.gadam būs programmdokuments, uz kura pamata būs iespējams patiešām konstruktīvi risināt personu ar invaliditāti dzīves kvalitātes uzlabošanas jautājumus.
Konvencijas un tās Fakultatīvā protokola ratifikācija nenozīmē vien formālu starptautiska līguma slēgšanu. Konvencijas dalībvalstīm regulāri jāgatavo konvencijas īstenošanas progresa ziņojumi, kas jāiesniedz ANO Personu ar invaliditāti tiesību komitejai. Tāpat par veiktajiem pasākumiem regulāri jāatskaitās arī Eiropas Komisijai. Savukārt par Latvijas valdības pieņemto konvencijas īstenošanas plānošanas dokumentu izpildi Labklājības ministrijai būs jāgatavo un jāiesniedz ziņojumi arī Ministru Kabinetam. Līdz ar to Konvencijas īstenošanas pārraudzībai nepieciešams aktīvs sabiedrības un nevalstisko organizāciju atbalsts. Līdzās finansiāli ietilpīgiem pasākumiem nepieciešama plaša konvencijas mērķu un personu ar invaliditāti tiesību skaidrošana. Tas ir neatliekams darbs, kas ar nevalstisko organizāciju atbalstu, ar kopīgiem spēkiem uzsākams jau šobrīd. Visupirms ir jāpanāk stereotipu maiņa sabiedrībā, jāveicina izpratnes veidošana gan pieaugušajiem, gan bērniem, kas nodrošinātu personu ar invaliditāti tiesību un cieņas ievērošanu un pašapziņas celšanu. Tas ir darbs mums visiem – gan politikas izstrādātājiem un lēmējiem, gan izpildītājiem visos valsts un pašvaldību līmeņos, gan nevalstiskajām organizācijām, gan sabiedrībai kopumā. Līdz ar to arī personu ar invaliditāti intereses pārstāvošajām organizācijām būtu maksimāli jākoncentrē spēki un resursi, lai dotu arī savu pienesumu konvencijas īstenošanas mērķa sasniegšanā.
Diskusijas

 

Apmeklētāji: 3476064