sākumlapajūsu jautājumslapas karte Ru En
AA  
SUSTENTO > Visi jaunumi > Dažādie kritēriji Eiropā Drukāt
Dažādie kritēriji Eiropā

Dažādie kritēriji Eiropā

Latvijā ļoti bieži lietojam teicienu: “Tas tā ir visā Eiropā.” Īpaši daudz tas dzirdams, runājot par cilvēku ar invaliditāti situāciju. Kāda tad ir situācija Eiropā, vai varam vienu un to pašu teikt par visu Eiropu vai tomēr vajadzētu atsaukties uz konkrētu valsti vai minēt vairākas valstis? Šoreiz par to, ko Eiropā atzīst par cilvēkiem ar invaliditāti un kā šo statusu iegūst.

Šī gada maijā SUSTENTO pārstāvjiem bija iespēja piedalīties Darba forumā Briselē, kur runāja par invaliditātes noteikšanu dažādās Eiropas Savienības (ES) valstīs. ES ir 28 valstis, un katrā no tām invaliditāti nosaka citādāk. ES nav vienotu kritēriju invaliditātes piešķiršanai, tāpēc situācija katrā valstī ir ļoti dažāda. Cilvēku ar invaliditāti īpatsvars valstīs ir no 7% līdz 28%. Tas parasti ir saistīts ar to, cik valsts ir bagāta un cik lielā mērā ir spējīga kompensēt invaliditātes radītās barjeras. Latvijā cilvēku ar invaliditāti īpatsvars ir viens no mazākajiem Eiropā, apmēram 8%.

Katra valsts var noteikt savus kritērijus un metodes invaliditātes piešķiršanai, un Eiropā tie ļoti atšķiras, piemēram, Latvijā to iedala trīs grupās, tāpat arī Lietuvā un vairākās citās valstīs. Tā tas ir izveidojies no Padomju Savienības laikiem. Citās valstīs invaliditāti nosaka pēc dažādām funkciju ierobežojumu skalām vai testiem. Ir valstis, kur oficiāla invaliditāte vispār netiek noteikta, bet atbalsts piedāvāts pēc individuāla novērtējuma. Piemēram, Zviedrijā netiek piešķirta invaliditāte, bet tiek sniegts viss nepieciešamais atbalsts atbilstoši cilvēku vajadzībām.

Pastāv nozīmīgas atšķirības starp valstu sociālajām apdrošināšanas sistēmām un invaliditātes noteikšanas shēmām. Tomēr kopīgais ir tas, ka visas valstis pēdējo 15 gadu laikā ir veikušas vai turpina veikt izmaiņas savās invaliditātes pensiju shēmās, vairāk akcentējot personas spējas nopelnīt, izmantojot atlikušās darbspējas un mazinot tieši medicīnisko kritēriju lomu, kā arī precīzāku atbildības sadalījumu starp sociālās apdrošināšanas un veselības aprūpes institūcijām un starp ārstējošiem ārstiem un invaliditāti nosakošajām amatpersonām. Invaliditātes definīcijas attiecībā uz darbu dažādās valstīs ir atšķirīgas (darbspēju līmenis Lietuvā – ne lielāks par 55%, funkcionēšanas ierobežojums Somijā – vismaz par 40%, Zviedrijā – vismaz par 25% un Apvienotajā Karalistē – nav spējīgs strādāt vispār, pelnīšanas spēju samazinājums Nīderlandē – vismaz par 35%). Tā kā lielākā daļa invaliditātes pensijas pieprasītāju nestrādā, būtisks jautājums, veicot darbspēju/pelnīšanas spēju novērtēšanu, ir cits: vai cilvēks nestrādā veselības vai funkcionālo traucējumu dēļ vai kādu citu apstākļu (darba tirgus stāvoklis, kvalifikācijas trūkums, zema motivācija utt.) dēļ. Strādājošajam saslimstot un iestājoties (pārejošai) darba nespējai, atbildība par ārstēšanu un rehabilitāciju ir ārstējošā ārsta ziņā (Lietuva, Apvienotā Karaliste), ārstējošā ārsta un īpaši darba devēja ziņā (Nīderlande), ārstējošā ārsta un sociālās apdrošināšanas institūcijas ziņā (Somija, Zviedrija).

Nosakot invaliditāti Lietuvā, Nīderlandē un Apvienotajā Karalistē, cilvēkus aicina uz izmeklēšanu, kuras laikā ārsti eksperti iegūst papildu informāciju par veselības stāvokli un vairāk vai mazāk detalizēti un mērķtiecīgi novērtē funkcionālos ierobežojumus. Savukārt Somijā un Zviedrijā cilvēka veselības un funkcionālais stāvoklis tiek novērtēts bez viņa klātbūtnes, pamatojoties uz ārstējošo ārstu sniegtu noteiktām kvalitātes prasībām atbilstošu informāciju. Lietuvā, Somijā un Zviedrijā invaliditātes noteikšanā piedalās ārsti ar atbilstošu kvalifikāciju, Apvienotajā Karalistē – īpaši apmācīti ārsti vai medicīnas māsas (novērtējums strukturēta protokola veidā), Nīderlandē – gan sociālās apdrošināšanas ārsti, gan darba eksperti. Lēmumu par invaliditāti visās valstīs pieņem amatpersona.

Arī Latvijā ir notikušas vairākas reformas invaliditātes noteikšanas procesā un vēl vairākas reformas ir paredzētas.

Diskusijas

 

Apmeklētāji: 3335352